Izrādās, ka ne tikai man pietrūkst mūsu sarunu...
Sēdēšana koju pīpētavā ar tējas krūzi un cigareti... sarunas par visu un neko...
Kojas bez savējiem cilvēkiem ir palikušas garlaicīgas.

Tuvojas pavasaris... saule mānīgi stāsta par savu siltumu... Mele! Ārā ir auksts.

Cik jocīgi apzināties, ka lielākā daļa no draugiem ir atraduši savu otru pusīti. Bet, lai es meklētu, tikai tādēļ, lai nebūtu viena un iederētos bariņā? Nē, paldies.
Nevajag man cilvēku blakus tikai vajadzības pēc. Mānīga ir izjūta, ka laimīgs tu vari būt tikai ar otru cilvēku.

Mani laimes mirkļi:
-sēdēt uz soliņa un baudīt sauli, kamēr austiņās skan laba mūzika;
-skatīties labu filmu ar alēnu blakus;
-aizmigt labai dziesmai skanot;
-pastaigas gar jūras krastu;
-vērot saulrietu un apzināties, ka šis moments pieder tikai man;
- un citi.
Protams draugu kompānijā pavadīt laiku, bet bez viņiem var arī iztikt.

Jocīgi esmu beidzot pieradusi būt viena pati un šie mirkļi vienai pašai ir maģiski... Tie ir domāti tikai man.