Tukšums
Esmu iztukšota, katrs apskāviens un pieskāriens, ko man davā apkārt esošie cilvēki man neko nenozīmē, pat uzdzen riebumu.
Gribas ielīst alā un pazust no visa apkārt esošā.
Katram cilvēkam kaut ko vajag no manis, katrs grib, lai es tieši viņam veltītu laiku.
Cik egoistiski... jo es gribu arī laiku sev.
Smaida manā sejā nav...

Šodien bija Miķelis piekāpis, gribēja, lai palīdzu ar anatomiju. Katrs vārds un smaids ar piespiešanos mijās manās lūpās.

Man arvien biežāk sāk pārmest to, ka es nespēju visiem veltīt laiku.
Un man šobrīd ir pat pohuj.
ir tikai 2 cilvēki uz pasaules, ko es gribu satikt:
1. manu māsu, ka šobrīd ir Londonā;
2. manu mīļo sievietī, kas ar savu smaidu liks arī man pasmaidīt un paraudzīties uz dzīvi ar pozitīvismu.