Nogurušas domas!
Ir kārtējais rīts... Un manī sajūta tik tukša. 2h guletas bet tas miega sātu nedod. Rīta mūzika Melanna un Odze, ko lai piebilst- ideāli... Gribās šodien nošausties. Kpc? Tāpat izklaides un pārmaiņas pēc.
Nakts gājiena doma ar sāpošām kājām pēc brutālas izdejošanās Depo- Nāve, iesper man!
Bet zvaigznes Basteļkalnā pusnaktī ir burvīgas un mirdzošas, un mazliet pat cerību dodošas.
Skatoties zvaigznēs es vienmēr jūtos tik niecīga, nenozīmīga, jo tur tālāk ir pilnīgi cita pasaule. Un man tur nav vietas. Man būs pūt tepat uz zemes. Tepat manā kapā seklā un katra diena ir cīņa par vēl vienu sekundi, vēl vienu elpu un izelpu, vēl vienu nakti, ko pavadīt vienai un smaidīt un ārdīties, jo tas jau tas galvenais, ar smaidu iet caur dzīvi. Un to negatīvo iegrūst dziļi sevī, dziļāk! Nelaist arā un nosmacēt sevī, bet kuce jau nemirst, tā cīnās, tā spārdās un kā vulkāna izvirdums sagāž un iznīcina visu savā ceļā.

Trula izkapts manu rīkli plēšs... [Odze - Rīts Bez Rasas]