+/-
Kad es biju maza-es nespēju sagaidīt,kad spēšu just,uzticēties,mīlēt,iegūt draugus, taču dzīve man nedaudz lika vilties visā skaistajā,kas pasaulē ir.
Cilvēki visu ir padarījuši tik nodevīgu,bezrūpīgu,vienaldzīgu un ikdienišķu.
Tagad katrs otrais mīl katru dienu citu cilvēku,
draugus maina kā zeķes,
un emocijas tiek nomestas,sabradātas un nepaceltas.
Vai tā ir pasaule,kurā vēlējos uzaugt?

Es biju gaidījusi kko daudz,daudz skaistāku.