"..un tā nu mēs visi esam šeit, bez logiem, bez durvīm,
bet neskaidri redzot viens otru mēs tveram viens otra rokas un pūlamies ieraudzīt acis acis, kas novēršas bailēs dīvainā kamolā mēs veļamies baidoties viens otra, sitoties pret sienām, ķerot kur pagadās un bailes pārvēršas šais bailēs es ķeru un situ mēs ķeram un sitam un plēšam un raujam līdz izrādās, ka sienas visapkārt ir spoguļi.."