Kā es sagaidīju jauno gadu ...
Barselona ir lieliska vieta, kur sagaidīt jauno gadu - saule, palmas, vīns un gaļa, un tāds vēriens, kādu mūsu Rīga nespēj piedāvāt. Lai arī es neesmu masu pasākumu fans, tas pūlis un šampanieša lietus iedeva ļoti pozitīvu sajūtu. Un pats labākais - Barselona ir tikai 2h brauciena attālumā no Pireneju kalniem, kas gan nav tik sniegoti un augsti kā Alpi, tomēr ir lieliski iekārtoti un piedāva fantastiskas slēpošanas izklaides.
Ja Tu brauc no Barselonas uz Pirenejiem, tad man ir daži ieteikumi:
- turpceļā izvēlējāmies maksas ceļu un tas ir fantastisks. Caur vietēja mēroga dabas parku izlocīta asfalta čūska, kas vijas starp dažādu krāsu kalniem un pakalniem un radās sajūta, ka braucam caur Teletūbiju valstību. Labākais no visa - maksas ceļš ir jauns un tas ved apkārt lielajām pilsētām, kur civilizācija vēl nav paspējusi nodarīt savu "pelēko" darbu.
- par cik Barselonā nepazīst ziemas, tad īres automašīnas nav aprīkotas ar ziemas riepam un vienīgā opcija ir ķēdes. Bet ķēdes pa "melno ledu" vai tiko piebrauktu slapju sniegu slīd tikpat labi, kā vasaras riepas. Tapēc - pirms Francijas robežas šķērsošanas noteikti iegriezies degvielas uzildes stacijā un nopērc "zeķes" mašīnas riepām. Mēs to nedarījām un piedzīvojām dažus asinis stindzinošus kāpumus, bet ja būtu palikuši uz ilgāku laiku, tad tā manuprāt ir vislabākā izvēle.
- kalnu trases ir lieliskas, bezsniega apstākļos apgādātas ar mākslīgo sniegu un pats labākais - uz čaiņiku kalna neviens, pilnīgi neviens neprasīja pacēlāja kartes. Kad uzbraucām augšā, tad atklājās īstā paradīze, jo nākamais pacēlājs aizveda uz pašu virsotni, kur satikās trīs pacēlāji un sākās neskaitāmas trases uz visām pusēm. Ļoti daudz sarkano un melno trašu, bet ir arī zilās, pa kurām bez steigas var slidināties 7-8 minūtes non-stop.
- Pirenejos ir arī karstie avoti. Daži ir apbūvēti un pārvēsti luksus SPA salonos, kur prasa bargu naudu, daži ir vienkāršāki un ja paveicas, tad var apskatīt seno romiešu vannas un veldzēt sagurušās miesas kopā ar franču proletariātu. Ja atrodat vietējo gidu, tad ir iespēja nokļūt uz civilizācijas neskartajiem karstajiem avotiem, kur var sastapt vien vietējos un hipijus, kas pīpē zāli un bauda dzīvi pilnīgi bez maksas.
- pārtika un vīni - kā jau Francijā. Lielveikalos cenas lētākās kā Latvijā, krogi gana dārgi, bulanžērijas atvērtas no rīta un svaigi kruasāni brokastīs ir "must have". Ir ļoti grūti izdarīt izvēli starp vīnu un sieru baudīšanu un slēpošanu, apvienot šīs abas lietas ir vēl grūtāk.
- mājupceļam iesaku atvēlēt vairāk laika un bez steigas ripināt pa bezmaksas ceļiem. Tie ir tikpat labi, kā maksas ceļš, tik vien kā ātrums nedaudz mazāks un ir iespēja aplūkot 20 gadsimta industrializācijas sekas, vietējos ciematus un gadsimtiem vecas ēkas, kas kā krāsainas vardes satupušas kalnos un pauguros. Tiem, kam slēpojot nepietika asas izjūtas, iesaku izbraukt kalnu ceļu līdz Monmatras klosterim. Šoferim būs slapja mugura, pasažieriem iespējams sajust mitrumu citās apģērba daļās un skats, kas paveras no kalna virsotnes ir elpu aizraujošs.
Par vietējiem runājot, satikām latviešu meiteni Santu, kura tur dzīvo jau padsmit gadus. Viņa ne tikai palīdzēja atrast kur dzīvot, bet arī pastāstīja par vietējiem labumiem, atrādīja labākos apskates punktus un ieteica labākos maršrutus, kā arī izstāstīja kur un kā labāk paēst, jo Frančiem ar angļu valodu ir tikpat labi, kā man ar franču valodu :) Ja vajag kontaktus, noteikti padalīšos.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: