Saruna apmēram piecos no rīta
Pirms dažiem gadiem viņš nodibināja savu uzņēmumu - atvēra autoservisu. Sākumā skrūvēja pats, tad pieņēma meistarus, tad palēnām darbs kļuva par rutīnu, darba nedēļa izstiepās garumā un brīvdienas vai atvaļinājums izzuda no ikdienā lietoto vārdu krājuma. Tagad viņš saka, ka: "jā, man patīk skrūvēt mašīnas, bet es negribu labot svešas mašīnas". Tieši tāpēc viņš pārdeva visu, trīs mēnešus meklējis sevi, lasījis grāmatas un domājis, ko darīt tālāk.

Ko viņš dara šodien? Katru trešo dienu viņu var satikt taksometrā, raksta biznesa plānus, projektē savu mobilo pludmales restorānu un apgalvo, ka lielākais šķērslis tam, ka cilvēki ir tik kūtri un mazaktīvi, ir bailes. Viņam ir 30 gadi un atvadoties man palika sajūta, ka es viņu vēl kādreiz satikšu, bet ne vairs kā taksometra šoferi.