Vējš pūš, jūra viļņojas, cilvēki streipuļo un es sēžu piano bārā un dzeru jau kuro vīna glāzi.

Mūs ar kajītes biedru vieno pagātne, tagadne un nākotne - arī viņa vectēvs izbaudīja sibīriju un vectēva brālis aizlaidās uz Zviedriju, pēc tam uz Kanādu, kur dzīvoja ilgi un pārticībā. Un mēs dzīvojam šeit un strādājam vienā nozarē, reti esam mājās un zinam, ko mēs darīsim X stundā.

Un tomēr mēs esam tik atšķirīgi - viņš skatās TV, bet es dzeru vīnu, rakstu e-pastus un lasu cibu.

Un jūra viļņojas. Un internets tam līdzi. Un vienīgais uz ko es ceru, ka tradīcijas nemainās un muzikanti tiešām spēlēs līdz galam :)