Man liekas jocīga tas naids un skepse, kas pavērsts pret vienu mediju tā finansējuma sakarā. Reizēm šķiet, ka ir cilvēki, kas meklē sazvērestības un redz tikai melnās krāsas. Bieži, vērtējot līdzcilvēkus, mani viņos kaitina tieši tās īpašības, kas manī pašā ir.

Klausījos pasaku ar abras darītāju, kuram zvēri sanesa kāpostgalvas, vistas, aitas un meduspodus. Zvērus aizbiedējis, nabaga vīrs salaupīto neatdeva to bijušajiem īpašniekiem, tādejādi iedibinot un nākamajām paaudzēm nododot principu par labticīgo ieguvēju.

Neesmu īstā auditorija, satori.lv nelasu, tik vien kā pārskatiju tagad dažas lapas un nodomāju - kapēc cilvēki nediskutē par saturu?