108. jocīgi
jocīgi svētki ... no rīta saule un kaijas pieklauvēja pie loga vēl pirms sīkie paspēja pamodināt ... braucot pāri kanālam atcerējos senu draugu, svešu cilvēku, kuram personīgi esmu izstāstijis ļoti daudz un kurš man ir uzticējis daudz noslēpumu ... saules apspīdēts kupols un vienmēr atvērtas durvis, neplānoti un ļaujoties sajūtām nokļuvu pie sirmas kundzītes un pēc brīža aizdedzu svecīti par viņu - to kura vairs nav ... tik daudz saules un vēja, un viļņu. Viļņi sašķīst pret Ziemeļu molu un varavīksnēs pārveļas tam pāri. No pirmās šļakatas centos izvairīties, pēc otrās jau viss bija slapjš un aizejot līdz galam vienīgā sausā vīle bija kaut kur apakšbiksēs. Silts ūdens, silts vējš, vēl siltāka pirts ...varu ieteikt apmeklēt krodziņu "Pie vecā kapteiņa", kur daudz dažādu zivju ēdienu un maz apmeklētāju. Īpaši krēsli rūpējas par publikas atlasi - tikai mazo pakaļu īpašniekiem... vēl bija 3 asaras iekš teātra izrādes un pie uzvalka žaketes piesprausts karodziņš - ja būtu Latvijā, nemūžam nespraustu, bet tagad gribu lai redz, kādus svētkus viņi man samaitājuši ...