Sieviete pie stūres? Lidmašīnā? Nekādu problemu - Asta lieliski tika galā ar uzdevumu. Nedaudz turbulences, stundu garš saullēkts un Oslo mani sagaida ar -5 grādiem aiz borta. Auksti ...

Centrālajā stacijā mazs, tumsnējs jauneklis ar šķidru vaigubārdu, adītu cepurīti spārdija bankomātu, rāva vadus no sienām un klusi purpināja pateicības vārdus mītnes zemei. Es iedomājos, cik lieliskai ir jābūt sociālajai sistemai, lai cilvēki no reģioniem, kas tuvak ekvatoram par vairāk kā 1000 km pārvāktos ar visām savām pekelēm uz šejieni, jo šeit ir auksts. Bet es nenosodu viņus un es nenosodu tos, kuri pamet Latviju un stāsta, cik "te labi, tur slikti", jo viņi, tāpāt kā es, meklē un atrod pamatojumu savai izvēlei.

Nobeigumā ziņas no mājām - 11. novembris, svētki, audzinātāja uzdod bērniem jautājumu - vai jūs zināt, kas ir Lāčplēsis? Klusums un visi apmulst; apmulst bērni, jo nezin; apmulst vecāki, jo zin ka bērni nezin; apmulst audzinātājas, jo pauze ir pārāk gara un ... tikai Peterītis, grupiņas lielākais delveris augstu paceļ roku, jo beidzot viņš ir pirmais, viņš zin. Pēterīša mamma lepni smaida, audzinātāja iepauzē 3 sekundes un dod vārdu Pēterītim - Alus. Mans tētis katru dienu dzer alu Lāčplēsis ...

Lai mums visiem jauka diena!