Vakar aizskrēju līdz ezeram - vēl aizsalis. Toties mežs spēj pārsteigt - vietām ledi un sniegi, kamēr citās vietās tāds pavasaris, tāds pavasaris... Neskatoties uz silto vēju un spožo sauli, uz laukiem braukšu tikai tad, kad viss, pilnīgi viss sniegs mežā bus nokusis, jo tikai tad ir cerība, ka līdz mājai varēs tikt neizmantojot slēpes.

Par skriešanu - pirmais kilometrs bija drausmīgi mokošs, elpošana sekla, saraustīta, bet liesa un akna klusi protestē par tādu kratīšanos. Pec nelielas izstaipīšanās un vel dažiem kilometriem sāku sapņot par pusmaratonu.

PS ja kas, šodien ir 5. saulainā diena.