CRX
Trīs dienas garāžā un mazais auto ir kļuvis vēl mazāks. Esmu noskrūvējis visu, ko var noskrūvēt salonā – apšuvums, moldingi, lūka, panelis, vadi un trosītes. Arī mašīnas aizmugurē ir palicis tikai metāla kuzavs, bremžu un degvielas trubas un tilts. Vadi, skrūves, stiprinājumi, viss kastēs salikts un novietots kaut kur bēniņos.

Skats ir drausmīgs un biedējošs, jo rūsa ir visur un stiprāk uzsitot ar āmuru garāža piepildās ar brūniem dzelzs oksīda putekļiem. Ja un kad šī mazā mašīnīte būs gatava, tas būs brīnums, pirmkārt jau man pašam, jo neticība un darba apjoms ir tik liels, ka ir brīži, kad nespēju turpināt darbu pie tās.

Trešās dienas vakarā meistariņš pienāca un pateica vārdus, kas iedvesmoja – ja taisam, tad taisam kārtīgi – ņem ārā motoru un ravē nost piekari. Tas protams nozīmē arī papildus tēriņus un darbu, bet man šķiet, ka tas ir tā vērts. Vienlaicīgi viņš pateica, ka šī ir pēdējā svešā mašīna, ko viņš restaurēs.