auksti
Dienās, kad ir auksts un debesis klāj augsti mākoņi, saules vienīgā cerība ir agri no rīta vai vēlu vakarā, kad tās stari var izlauzties un noglāstīt manu vaigu. Retāk no rītiem, jo man patīk ilgi gulēt, bet vakaros tā atnāk ciemos un lai arī ir auksta un tāla, izstarotā gaisma pārvērš visu pasauli par studiju, kur īpaša, silta gaisma un izkliedētas ēnas liek apstāties un apbrīnot visu to, kam ikdienā skrienam garām nepamanītam.

Vakar saule atstāja spraugu mēnesim un tas - liels, apaļš, draudzīgi smīnot savā apaļajā vaigā - paskatījās uz mani un jautāja: "Nāksi man līdzi uz Strenčiem?".