Elles zilās liesmas
Paturpinot auto tēmu - esmu izvirtis auto baudītājs. Man patīk braukt un es gandrīz nekad neprotestēju, ja man piedāvā aizbraukt līdz kaimiņu sādžai, pilsētai, valstij vai vēl tālāk, galvenais lai degvielu ielej. Pēdējais pārbrauciens no Kopenhāgenas lidz Stokholmai aizņēma tieši 8 stundas, tai skaitā pusstundu veltot auto uztankošanai un otru pusstundu uztankojot savas miesas.

Braucot man patīk klausities mūziku, pēdējā laikā klausos mp3 plejerīti - gan tapēc, ka lielais radio nestrādā, gan tapēc, ka austiņās muzika ir kvalitatīvāka un mazāk apkārtnes trokšņu dzirdams. Mūzika reizēm palīdz atslēgties no domām un baudīt dabas skatus, citreiz mūzika palīdz domāt domas.

Zviedrijā ceļi ir labi, braucēji kulturāli, policija iecietīga. Jauka vieta kafijas pauzei ir Vatern ezeraa krasts pie Grannas. Pie kam var izvēlēties jauku terasi ezera krastā (tad jānogriežas no lielceļa) vai palikt ceļmalas krodziņā un skatīties pāri ezerma no 50m augstas klints. Skats ir iespaidigs, likās, ka zemeslode izliekusies uz otru pusi lai atrādītu labāko, ko piedāvā ezers un tā salas laikā kad rudens izkrāso ne tikai Latviju. Dienvidos lija, ziemeļu krasts ietinies miglā, bet pie mums saule neļāva kafijai atdzist.

Līdzīgi kā PSSR laikos pie mums, Zviedriem patīk lepoties ar saviem tehniskajiem (un netikai) sasniegumiem, izvietojot daudz dažādas lidmašīnas uz postamentiem ceļa malā - pie Linköping ir ļoti daudz vecu SAAB lidmašīnu. Parsvarā vecas, jaunas laikam vairs neražo ...

Pārējā laikā var domāt domas, lielas un mazas un par šausmām tālbraucēju šoferiem, censties piefiksēt tās mazajā datoriņā. Vienu reizi mēnesī šāds pārbrauciens ir veseliga iespēja ilgstoši pabūt vienatnē un sakārtot domas.