Detalizēts, niansēts, krāsains un burtiem neaprakstāms - tāds bija mans sapnis un ko tur darīja Indulgence un Vikings man nesaprast nekad.

Tātad, darbība notiek vecpilsētā, varētu būt gan Tallina, gan Baku, gan Porto, ieliņa bija stāvā, šaura, bruģēta, bet patiesībā tas bija Rīgā, pie centrāltirgus paviljoniem, kur ir nobraukšana uz noliktavām kanālmalā. Indulgence bija noparkojis savu auto (liels un pelēks) blakus Vikinga auto (mazs un sarkans), tā, ka Vikings nevarēja izbraukt. Tad nu Indulgence sēdās savā pepelācā un lēnām un prātīgi kustējās un priekšu, lai atbrīvotu ceļu straujajam Vikingam. Kad Vikings bija atbrīvots un aiz sevis atsājot dūmus, degušas gummijas un izplūdes gāzu smaku, aiztraucies tālēs zilajās, Vikinga un Indulgences vietā noparkojās grezns limuzīns, no kura izkāpa krievu tautības jaunieši tādejādi skumdinot Indulgenci, kurš bija iecerējis tur atsāt savu lielo un pelēko kasti uz riteņiem. Skumjais un sarūgtinātais Indulgence protams nelamājās, nekliedza un nevienam pa seju nesita, tikai lēnām braukāja uz priekšu un atpakaļ un izveicot sarežģītu apgriešanās manevru, centās noparkoties tā, lai netraucētu ne krievu limuzīnam, ne garām braucišajiem. Apgriešanās manevru sarežģītība, ielas slīpums un šaurums, kā arī limuzīna glamūrs lika man un vēl daudziem interesentiem abās kanāla malās uzmanīgi sekot un pārspriest katru Indulgences manevru un tā sekas.

Es pats, iekrāmējis jauno datoriņu mugursomā, ar kājām devos uz vidusskolu apgūt programmēšanas pamatus.