par sportu
Tie treniņi, kas seko nelielam pārtraukumam, ir visbriesmīgākie. Treniņa laikā viss liekas tik viegls, varu pastiepties par 5 cm tālāk, atspiesties par 5x vairāk, izdarīt par 5% labāk, jo nekas nesāp. Mans mazohisms un tiekšanās pēc ideāliem liek man izdarīt visu pēc maksimālās programmas un vēl mazliet, bet ... pēc tam nāk nākamais rīts un ķermenis atgādina par sevi. Pēc traumām ir savādāk - kamēr nekusties, nesāp. Pēc treniņiem ir tā, ka nesāp, toties var just katru muskuli, katru locītavu, katru saiti - viss, kas tika pastiepts un noslogots, atgādina par sevi gan tad, kad sēžu, kad guļu vai kustos ... Patīkami atgādina - ir vēl kur augt.