solo jūrā
Kapēc Tu to dari? Kas Tev tajā patīk?

Divas dienas, nepilni 50 kilometri, viena tulzna un lieliska iespēja uzdot sev šo jautājumu atkal un atkal. Pirmo reizi tas atnāca pirmajā dienā, kad apēdu pēdējo batoniņu un līdz pieturvietai palika kāda stunda ar astīti. Otro reizi - otrās dienas rītā, kad pamodos, izlīdu no mašīnas, nopeldējos un izstaipīju stīvos plecus.

Solo, jūrā, kad vienīgais "ārkārtas" aprīkojums ir veste, mobilais telefons un ūdens pumpis - manuprat, tas nav ļoti prātīgi. Pat ja prāmju un jahtu satksme ir ļoti intesnīva, pat, ja ūdens temperatūra ir ... silta, pat ja līdz krastam ir kādi pusotra kilometri. Ja mans bērns teiktu, ka dosies (vai ir devies) tādā izbraucienā, es viņam ausis norautu. Bet pats - pats es domāju, ka vajag atkārtot.

Tajā visā ir kaut kāds kaifs, kuru es nespēju noformulēt vārdos. Viens, ar vilņiem, vēju, sauli. No trases nekur nevar nokāpt - jābrauc līdz galam. Ir nedaudz bail. Ir neliels gandarījums. Ir nogurums muskuļos. Un tieši solo braucienos, kad nav neviens jāgaida, ne ar vienu nav jāsacenšas, nevienam nekas nav jāpierāda. Nav jārunā, nav jāuztur saruna vai jādiskutē, to visu aizstāj domas, kas palēnām kārtojas no kaudzēm uz plauktiņiem.

Pirmajā dienā apdzinu vāciešus - divi pendžas, bez stresa devās apkārt salai. Pārmijām dažus vārdus un pie sevis nodomaju - ok, vismaz ir vēl kāds, kas airē manā maršrutā. Vēlāk satiku vēl dažus ar kajakiem, atklāju, kur ir nūdistu pludmale un izmetu līkumu līdz Valdemāra pilij mēģināju sadraudzēties ar vietējiem ūdensputniem. Nedaudz jocīgi palika tikai tad, kad ielīdu tālāk no krasta lai ieraudzītu TO tiltu. Jā, tad varēja just ka šūpo, bet vienalga - jūra bija ļoti mierīga.

Otrajā dienā debesis bija mākoņainas, skolnieku brīvdienas beigušās un neviens nesteidzās nedz airēt, nedz izsniegt laivas. Stikla šķiedra tomēr ir lielisks izgudrojums un stīvs mmd ir stīvs mmd. Kompanjonos bija tikai vējš, kas draudzīgi pūta no muguras ar pieaugošu spēku un klusi žūžoja jautājumu - Tev pietiks spēks mājupceļam? Labi, ka uz salas bija simpātiskas lezbietes, kas sekoja manam piemēram un sauļojās topless, fantastiska kafejnīca, kur pasniedza burvīgu kafiju un treknu saldējumu un veselais saprāts, kas ieteica daudz nekavēties.

Rezumē - ja meklējat izklaidi uz ūdens, Dānijas salas un Augusta vidus/beigas tam ir lieliski piemērotas.