Mums nevajag dubultot iedzīvotāju skaitu. Mūsu var būt maz, un mēs varam būt kvalitatīvi, ja uz to mērķtiecīgi ejam.

Par neatkarību cīnās tad, kad ir reāli sūdi vagā; tad arī gatavi pastalās skriet (es vismaz ceru, ka tad (jo, ja tad nē, kad tad vēl, vai ne?)). Šobrīd (it kā) nav real deep shit, un katrs pārlaimīgs slīkst savā mazā cilvēka lielajā dzīvē. Stulbi, ka nav kopīga koncepta un sapratnes, ka individuālā laimība un apmierinātība ir cieši saistīta ar kopējo. Turklāt šāds vēstījums arī nenāk no "augšas", bet kaut kur jau tam (stimulam, impulsam) jāsākas. Un te nav runa, ka mums vajag 'vadoni', kas izvedīs latvjus saulītē. Nē, tikai mērķtiecīgi izstrādātu impulsu un iniciatīvu atbalstu.