Tātad, par V8
Pilsētā un mierīgi ripinot pa Vidzemes pakalniem, tas murā kā kaķītis, bet tad, kad iespiež grīdā, tas pārvēršas par tīģerīti.
Viss ir jauki un skaisti, sānslīdes paredzamas un viegli "noķeramas", tomēr atslābt negribas, īpaši tad, kad pie stūres sēž pusaudzis un spidometrs rāda trīsciparu skaitli.

Nu kā tas ir iespējams, ka ceturtdaļgadsimtu vecs metāla gabals ripo labāķ kā vakar iegādāts? Un runa ir ne tikai par jaudu.