R.I.P. Puma
Man uzdeva jautājumu - kā es jūtos!? Un tieši pirms dažām stundām es par to biju domājis un atbilde man bija gatava.

Sajūtas ir līdzīgas kā tad, kad dabūju tiesības un viens pats izbraucu Rīgas ielās. Un tas nekas, ka visu vasaru braukāju krustu šķērsām pa Latvijas ārēm (ar savu un svešiem auto) bez tiesībām. Tas nekas, ka man bija atstrādāts uzvedības algoritms, ja priekšā pamanu policistus. Tas nekas, ka Rīgu zināju kā savu kabatu. Pirmā diena, kad sēdēju savā mašīnā ar tiesībām kabatās bija uztraukumu pilna un mana rīcība - kā tipiskam pirmklasniekam - stīva, saraustīta, bikla. Strjomno.

Mēs pierodam pie citiem šoferiem, mēs pierodam pie jaunajiem apstākļiem un tikai reižu pa reizei mūs atmodina skaļa signāltaure, kad daram ko pilnīgi aplamu.

Life goes on.