Dilemmas
Svētdienas rīts sākās ar morālu dilemmu - zvanīt pašvaldības policijai vai nē, nosūdzet kaimiņieni vai nē. Iemesls protams ir visnotaļ egoistisks - atriebe, jo tieši šo kaimiņieni turu aizdomās par atkārtotiem zvaniem RPP un izrakstītām soda kvītīm dažsimtu eur apmērā.

Vēlāk, minot pedāļus Rīgas ielās un izvairoties no bedrēm un neuzmanīgiem gājējiem, pārdomāju savu izvēli - apstāties pie luksofora sarkanā signāla vai nē. It kā varētu braukt, mašīnu nav, gājējs nospiedis pogu, pārskrējis pāri ielai pie sarkanās gaismas un mana (ne)apstāšanās nekādā mērā neietekmēs zemes orbītu un laikatelpā neveicinās izmaiņas.

Kad biju jau aizminies līdz "Latgalītei", sameklējis Janku un pēc draudzīgas sarunas un rakāšanās lūžņu kaudzē atradām vajadzīgo detaļu, Janka man teica - es Tev to dāvinu, jo man tā tāpat nav vajadzīga un redzu, ka Tu gribi pats skrūvet un darboties. Pirmajā brīdī apstulbu, pasmaidīju un teicu: "Paldies!" un smaidīgs devos projām.

Smaidīju un pielēmu, ka nezvanīšu RPP, ka arī turpmāk apstāšos pie luksofora sarkanajiem signāliem un ka esmu "kosmosam" parādā vienu labu darbu. Es tikai vēl nezinu kādu, tādēļ esmu atvērts priekšlikumiem.