About this Journal
Current Month
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
Jun. 20th, 2022 @ 02:26 pm (no subject)

Pirmā diena pēc atvaļinājuma. Bijām Drēzdenē un Prāgā. Drēzdenē tās atjaunotās senās ēkas ir iespaidīgas, patika. Un tā vecpilsētas iela, kurā karaļi uz sienas uzzīmēti - tāda sirreāla sajūta. Tāpat bija sirreāla sajūta, kad mēs bijām mākslas muzejā. Samērā daudz tur pasaulsslavenu šedevru - Siksta Madonna, Dusošā Venēra, Šokolādes meitene . Tad vēl bija viens ļoti kruts ainavu glezontājs - Bernardo Bellotto. Bet viena glezna viņam bija tāda, ka man pēkšņi likās, ka tur klāt trūkst zīmītes ar uzrakstu "A ja vam seičas pokožu, ot kuda na Belorus gotovilos napaģeņije - te.

Vēl Drēzdenē bija interesanti, ka tur ir nevis parasta kaut kāda zālīte pilsētā zaļajā zonā iesēta, bet tāda kā lauku pļava. Izskatījās neparasti, bet ne slikti. 
About this Entry
Jul. 31st, 2019 @ 09:16 pm (no subject)

Rit pēdējais atvaļinājuma vakars. Šodien man ir vārda diena. Bērnībā man ļoti nepatika, ka man vārda diena un dzimšanas diena ir tikai ar piecu dienu starpību. Un vēl man ļoti nepatika, ka man abas jubilejas ir vasarā, jo tad man nesanāca pacienāt klasesbiedrus ar neko, jo man taču dzimšanas diena ir vasarā. Tagad gan es jau daudzus gadus es šajā laikā paņemu sev atvaļinājumu - pietiek pat ar nedēļu, lai mans jubileju maratons atkal būtu noslēgts - līdz nākošajam gadam. Un varbūt tā arī ir labāk. Mazliet skumstu par draudzībām, kuras ir attālinājis laiks un attālums. Un priecājos par draudzībām, kurām tas nav bijis šķērslis. Bet šis atvaļinājums bija tiešām labs. No pozitīvajām lietām - nodzīvoju laukos pie māmiņas un vecākā brāļa. Mēs BEIDZOT!!! pasūtījām tētim kapa pieminekli. Tad kopā ar māmiņu nomazgājām logus, izšķirojām veselu lērumu ar drēbēm, no kurām lielāko daļu salikām saiņos - izmešanai. Zāģējām un krāvām malku, kopīgi gatavojām ēst un kopīgi pievērsāmies diētai - nedēļas laikā es tikai divas dienas ēdu saldumus - un arī tikai tad, kad biju ciemos pie draudzenes - un arī tad tikai nedaudz. Vispār pēc tās nedēļas kāre uz saldumiem ir drusku samazinājusies. Pēc tam es atbraucu atpakaļ mājās, veicu diezgan rūpīgu mājas tīrīšanu, arī no savas mājas savācu un izmetu diezgan daudz krāmu. Vēl tik jāiztīra dators un pēdējā aizdomīgā kaste,kurā sen neesmu ielūkojusies. Tad mēs bijām aizbraukuši uz Kopenhāgenu. Visspilgtākais iespaids man bija Kristiānija piektdienas vakarā. Ja pārējā Kopenhāgenā bija ļoti kārtīgas mājas un ielas, tad Kristiānija tiešām likās kā pilnīgi cita pasaule. Ieejot iekšā, pirmais, ko varēja pamanīt - tas, ka šeit augi aug tā, kā tiem patīk. Velosipēdu novietne bija aizaugusi ar zāli, viss bija mazliet mežonīgi aizaudzis, bet pēc kārtīgās Kopenhāgenas, kuras ielās ir pamaz koku un kāda nebūt zaļuma, te likās kā īsta atelpa. Paplukušās mājas rotāja spilgti zīmējumi košās krāsās, pat atkritumu tvertnes bija tādās nokrāsotas. Tā kā bija piektdienas vakars, šeit bija ļoti daudz cilvēku - galvenokārt jauniešu. Kad gājām tur, no kurienes atskanēja visskaļākās balsis un lielākais troksnis, likās, ka esam nonākuši Baltimoras Hamsterdamā no seriāla "Wire" trešās sezonas - gaisā virmoja marihuānas aromāts, uz visiem stūriem stāvēja marihuānas un hašiša tirgoņi, daži no viņiem savas tirdzniecības vietas bija izrotājuši ar marihuānas stādiem lielos puķpodos. Uz kāda stūra sēdēja kāds vecāks vīrietis, kurš visus cītīgi pētīja - izskatījās pēc kaut kāda galvenā dīlera, tāpēc es izvēlējos tā īpaši apkārt neskatīties un mēs šim visai raibajam pūlim izgājām diezgan raitā solī. Kaut kur tālāk bija laukums ar āra kafejnīcām, cilvēku bija ļoti daudz, visi dzēra, čaloja un jutās ļoti atbrīvoti. Virs galvām bija pārvilkti vadi, uz kuriem bija sakarinātas oranži raibas laternas. Otrs spilgtākais iespaids bija Dānijas Nacionālais akvārijs  ar ļoti daudz un dažādām zivīm un ūdens dzīvniekiem. Man ļoti patika, ka zivis bija iespējams vērot no dažādiem rakursiem. Lielākajam akvārijam cauri veda stikla tunelis, bet vienā malā tam bija kādus metrus astoņus augsta stikla siena, caur kuru varēja vērot notiekošo.
About this Entry
Aug. 7th, 2018 @ 10:19 am (no subject)

Daži iespaidi. Apvienotā Karaliste man kopumā patika. Bet labāk patika pat nevis Londona, bet Čestera un tās apkaime, pa kuru sanāca mazliet izbraukt. Kalni, skaista daba, vesels lērums aitu. Čestera sestdienas vakarā zumēja kā bišu strops. Sapratu, ka britu tūristi Rīgā neuzvedas kā īpaši - viņi tāpat izturas arī mājās. :D Braukšana (pat kā līdzbraucējai) gan sagādāja neomulīgus mirkļus - nekādi nevarēju pierast pie tās kreisās puses - likās, ka sēžu vadītāja vietā - tikai bez stūres un pedāļiem. Turklāt satiksme no Česteras uz Londonu visu laiku tāda kā uz Rīgas pusi svētdienas vakarā pēc saulainām brīvdienām vasarā. Apbrīnoju mīļā nervu sistēmas noturību. :) No redzētā tātad man vislabāk patika dabas skati, Čestera un tās noskaņa, kā arī Nacionālā galerija Londonā.
About this Entry
Jun. 25th, 2018 @ 08:30 am (no subject)

Meklēju variantus, kā no Česteras vislabāk nokļūt uz Getvikas lidostu, un nejauši atradu šādu te lapu, kurā var meklēt iespējamos transporta variantus - varbūt kādam noder - https://www.rome2rio.com . No vienas puses - varētu gadrīz vai mašīnu īrēt un braukt, bet kā tur ir ar sastrēgumiem (tā būtu svētdiena)? Un vai tur šajā maršrutā ir maksas ceļi, kas vēl jāņem vērā, braucot pa Angliju (izņemot braukšanu pa kreiso pusi)?
About this Entry
Apr. 14th, 2018 @ 06:38 pm (no subject)

Apskatījām lielāko daļu, ko bijām iecerējuši. Es vēl naktī paguvu nosapņot, ka es esmu biedrs valdniekam- reptīlim ar baltu seju un melnām ausīm, kuras tad, kad viņš pieauga, nokrita nost un to vietā palika tādas maziņas. Vai viņam bija aste, nezinu, jo viņš vienmēr staigāja garā apmetnī ar šleifi.
About this Entry
Apr. 14th, 2018 @ 06:36 pm (no subject)

Sēžam Gdaņskas lidostā.
About this Entry
Jul. 10th, 2013 @ 01:26 am (no subject)

Vispār - kad mēs bijām Bergenā, pašās beigās - pirms došanās uz vilcienu, mēs apsēdāmies Bergenas parciņā pie lielās ūdenstilpnes ar strūklaku, no kurienes pavērās brīnišķīgs skats uz Bergenas kalnu ar tur esošajām mājām, kas no šejienes izskatījās pēc skaistiem leļļu namiņiem. Zem nesteidzīgo garāmgājēju kājām čirkstēja takas segums - kaut kādas šķembas laikam... Pāri ūdeņiem laidās putni. Bija mierīgi un labi. Un kaut kur no tālumā atlidoja vīrieša dziedātas balādes ģitāras pavadījumā - šādas te - http://www.youtube.com/watch?v=CV33xWgEH1U&list=SPyZwWRpjWnl17dbSbTntTireZeEwpvhyO .
About this Entry
Aug. 7th, 2012 @ 07:41 pm (no subject)

Pēdējās dažas dienas ir bijušas tik raibas, ka nu tikai. Bet pats labākais - es nu esmu gan lidojusi ar lidmašīnu, gan arī pabijusi Milānā, Veronā un Venēcijā. :) Un ziniet - vismaz reizi mūžā uz Venēciju vajag aizbraukt, tā ir pilnīgi cita realitāte.:)
About this Entry