About this Journal
Current Month
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Nov. 13th, 2015 @ 01:11 pm (no subject)

Sestdien mēs bijām aizbraukuši uz svecīšu vakaru pie tēta. Sakopām kapiņas, aizdedzām svecītes, satikām tēta brālēnu un māsīcu. Pie māsīcas mēs pēc tam iebraucām paciemoties - iedzert kafiju. Viņa parādīja veco fotogrāfiju albumu. Dažas no tur redzētajām bildēm mums nebija - piemēram, no tēta māsas kāzām. Es nofotografēju tās ar telefonu, bet laikam kādu citu reizi vajadzēs pie viņas iebraukt ar normālāku fotoaparātu, lai sanāktu labākas kvalitātes bildes. Jāpiezvana viņai kādu dienu, lai noprecizētu kaut kādus faktus par dzimtu.
Dzimtas koks un dzimtas vēstures pētīšana vispār man liekas kas tāds, kas katrā ģimenē jāmāca bērniem. Jo tā ir pieredze, no kuras var mācīties. It īpaši tāpēc, ka visbiežāk problēmas vienā dzimtā mēdz atkārtoties. Un kad jaunā paaudze pavēro, kā ar kaut kādu problēmu ir tikuši (vai netikuši) galā senči un kā pēc tam ir izvērtusies viņu dzīve, viņiem ir vēl viena iespēja paskatīties, kā viņu dzīve var izvērsties vēlāk.
About this Entry
Oct. 20th, 2015 @ 11:13 pm (no subject)

Šodien biju baznīcā, kora mēģinājumā un pēc tam pie brāļa - svinēt viņa dzimšanas dienu. Kopā ar brāļa meitām un viņu brālēnu 20 minūšu laikā uzvedām Sarkangalvīti, es biju teicēja un vecmāmiņa. :) Diena nav nodzīvota velti. :)
About this Entry
Oct. 11th, 2015 @ 10:02 pm (no subject)

Bet vispār šīs bija tiešām labas brīvdienas. :)

Vakar bija pirmais koncerts ar kori - tālu projām, pie Lietuvas robežas. Cilvēki tur ir tīri feini, vadītāji arī ok. Izskatās, ka es tur kādu laiku arī aizkavēšos. :) Šķiet, ka no dziedāšanas arī balss ir kļuvusi spēcīgāka un arī augstās notis sāku ņemt normālāk, nekā agrāk. Es jau neesmu dabisks pirmais soprāns, mani par tādu grib izaudzināt. :) Pēc tam pastaigājām pa kaut kādām vietējām dabas takām ar ļoti dzīvespriecīgu un optimistisku gidi.

Bet šodien drusciņ palīdzējām drauga mammai dārza darbos, arī bija forši un man patika. Būšana pie dabas vispār ir viens no labākajiem antidepresantiem. :)
About this Entry
Sep. 30th, 2015 @ 08:12 pm (no subject)

Cik labi, ka tas cilvēks izrādījās apbrīnojami lādzīgs un mierīgs. :) Un vēl ar sīkiem suņukiem, kas žigli vien novāca visādas sanervozēšanās. :) Varbūt man arī kā līdzeklis nervu nomierināšanai varētu darboties suņuks? :)
About this Entry
Sep. 30th, 2015 @ 07:37 am (no subject)

Vakar ar draudzenītēm satikāmies tādā foršā vietā kā "Parunāsim", kas atrodas Vecrīgā tieši blakus Jēkaba katedrālei. Tiešām dikti jauka vieta, lēta gan nav, toties kūkas, kafija, kā arī tie daži ēdieni, kurus viņi piedāvā uzēst pirms kūkas, ir tiešām garšīgi. Un atmosfēra tiešām forša - kā reiz, lai parunātu. :) Tur ir arī burvīgs iekšpagalmiņš, kurā vasarās sēdēt laukā. Un mana vājība ir iekšpagalmiņi. :) Bija forši.
About this Entry
Sep. 23rd, 2015 @ 02:59 pm (no subject)

Uff. Aizsūtīju vēl vienu e-pastu tam cilvēkam. Varētu uzrakstīt, ka ļoti gribētu ar viņu sadarboties. Bet te pēkšņi aptvēru, ka tā nu gan nevajadzētu rakstīt un jāpalaiž vaļā tā sava karstā vēlēšanās. Jo dažkārt tad, kad dabū to, ko esi ļoti, ļoti vēlējies, saproti, ka tas ne tikai nedara tevi laimīgu, bet pat gluži otrādi. Un arī pretējā veresija - domājot, ka notikušais ir kas slikts, izrādās pilnīgi otrādi. Es savulaik ar pirmo piegājienu netiku LU Juristos. Un tāpēc man tagad ir atmiņas par manu trakulīgo, bezrūpīgo un laimīgo Jelgavas gadu. Būtu ļoti žēl, ja tas nekad nebūtu bijis manā dzīvē.
Bet ka kai Dieviņš man ir devis kādus nebūt talanta iedīgļus, tie taču ir jāattīsta, vai ne?

Vēl es vakar biju uz pirmo īsto mēģinājumu korī. Baigi jocīgi - tik sen nav lasītas notis no lapas. Kad gāju orķestrī, vienā brīdī tādas vienkāršākas basa notis jau sāku lasīt diezgan normāli. Bet nu vismaz ir drusku jāiespringst, kas pozitīvi.

Un vēl es vakar biju iegājusi tajā Magdalēnas baznīcā. Un, jā, man tur tiešām ļoti patika. Būs kādu vakaru vai svētdienu jāaiziet uz kādu dievkalpojmu arī.
About this Entry
Sep. 18th, 2015 @ 11:25 pm (no subject)

Tā, vakar biju uz pirmo kora sanākšanu. Šoreiz es esmu ielikta pirmajos soprānos, kas gan īsti nav mana balss (parasti esmu otrais soprāns), bet nu labi. Būs vismaz ko vakaros darīt un arī balsi varēs patrenēt. Un visvairāk man patīk tā vokālā pedagoģe - viņu sauc Inga. Un man ir ļoti laba karma ar meitenēm, kuras sauc Ingas. :) Decembra beigās, kad viņām ir vārda diena, nākas krietni vien iespringt, lai visas pagūtu apsveikt. :)

Bet citādi - šodien nebiju darbā, jo no rīta pamodos no tā, ka griežoties gultā uz otriem sāniem, pamodos no sāpēm. Vakar pēcpusdienā šaušalīgi sasāpējās mugra lāpstiņas daļā. Olfen plāksteris nelīdzēja un pirmo dienas pusi jebkura kustība bija īstas mocības. Tāpēc aizdevos pie ārstes, kura man sarakstīja stiprākas versijas un tagad jau ir labāk. :)

Tā jau viss labi. :)
About this Entry
Sep. 9th, 2015 @ 08:39 am (no subject)

Vakar ziņu atsūta trešās pakāpes māsīca. Tā un tā, viens radinieks sāks vadīt kaut kādu kori, šodien balss noklausīšanās tikos un tikos tur un tur. Būšot brauciens uz Austrāliju, nāc, būs forši. Nu, ko, es aizeju arī uz to noklausīšanos. Tur citi cilvēki priekšā - gaida, kad pienāks viņu kārta. Aizrunājamies un izrādās, ka trīs no viņiem ir tieši tās manas māsīcas savervētie. :) Es jau aizgāju, jo domāju, ka viņa pati dziedās. Izrādās - nekā. Sūtu šai ziņu, ka viņa baigā viltniece, bet viņa man pretī "es sūtīju ziņu tiem, kuriem skaistas balstiņas". Baigā diplomāte. Bet nu talants - es šaubos, ka es vienā vakarā varētu savākt tik daudz cilvēku. Bet vispār es esmu ievērojusi, ka ir cilvēki, kuru padomi un ieteikumi nāk par labu un citi - viņi pat var būt arī labi cilvēki un piedāvāt labas lietas, bet tās man kaut kā nenes veiksmi. Šīs meitenes mamma senos laikos ieteica man to dzīvokli, kurā es dzīvoju vēl pašreiz.
About this Entry
Aug. 21st, 2015 @ 08:25 am (no subject)

Vakar izvārīju plūmju ievārījumu - pirmo pastāvīgi vārīto ievārījumu savā mūžā. Mani gan māc šaubas par tā spējām neuziet gaisā vai nenopelēt, tāpēc tas tiks arī drīz izlietots (plūmju ievārījums + kefīrs= viens no maniem mīļākajiem jogurtiem). Bet fakts kā tāds tāpat patīkams. Garšā arī sanāca ļoti līdzīgs mammas vārītajam. Gaišo plūmju ievārījums man tā - ne pārāk, toties tumšo - mans mīļākais ievārījums. :)

Un vēl es savā somā atradu mazas austiņas. Pēc tam, kad no somas jau biju izvilkusi savas mazās austiņas. ??? No kurienes tad es būtu šīs te pagrābusi? :( It kā tās otras arī izskatās pazīstamas, bet izcelšanās vēsturi kaut kā neizdodas atminēties. Varbūt būšu no brāļa nocēlusi, kad biju mājās? Tās otrās pat vēl labāk skan, nekā manējās. Nu, pilnīga mistika.
About this Entry
Jul. 20th, 2015 @ 07:36 am (no subject)

Piektdien bija feini aizdoties uz Lido. Spēlēs vienmēr ir forši, ja ir kāds savējais publikā. Un to arī vajag pārvērst par mūsu ģimenes tradīciju - būt kopā ne tikai bēdās, bet arī priekos. :) Citādi jau reizēm liekas, ka pirmā asociācija ar mūsu ģimeni ir kaut kas drūms un nopietns. Vakar bijām aizbraukuši pie manas mammas. Viņa sasmējās, redzot to video, kurā mēs apsveicām mūsu vecāko brāli - viņš ir sabiedrības dvēsele, to nevar noliegt. :)
About this Entry
Jul. 10th, 2015 @ 08:06 am (no subject)

Paldies visiem iesaistītajiem par foršo vakardienas pasēdēšanu LK. :) Laiks paskrēja nemanot un pozitīvas emocijas arī tika gūtas. :)
About this Entry
Jun. 25th, 2015 @ 02:34 pm (no subject)

Par kristībām runājot. Parasti laikam kristībās pašiem bērniem neparasa, vai viņi grib tapt kristīti. Un ja tie mācītāji grib tos bērnus nokristīt, tad pareizi vien dara. Jo tad, kad vecākajai brāļa meitai uzprasīja, vai viņa grib tapt kristīta, viņa teica, ka grib. Savukārt mana krustmeitiņa nodūra galvu un atteica, ka nē. :D Mācītājs gan nelikās traucēties un ūdeni viņai uz galvas uzlēja, to viņa pacietīgi panesa (laikam mājās mamma bija morāli viņu tam sagatavojusi). Pēc tam - ar līdzcietīgu sejas izteiksmi viņa vēroja, kā šī procedūra tiek atkārtota ar viņas māsu (vēlāk bildēs to varēja redzēt). :D

Bet - par laimi, tad, kad vajadzēja ap kaklu aplikt krustiņu, viņai tas bija pa prātam un beigās jau viņa izskatījās gluži priecīga. :)

Jocīgi ar tām māsiņām - katrai savas intereses. Vecākā grib pucēties, pucēties, pucēties. Viņu interesē prinči un precēšanās. Un vēl Vinnijs Pūks.

Savukārt jaunākā - mana krustmeitiņa - visu dienu var pavadīt, spēlējoties ar bēbīšu lellēm. Viņa var nepagurusi viņus vizināt, barot, ģērbt, staipīt apkārt u.t.

Ā, vēl tajā mirklī, kad brāļa sieva ieteicās, ka arī gribētu sev krustiņu ap kaklu, mana krustmeita izpalīdzīgi izstāstīja, ka tad viņai vajagot aiziet uz baznīcu, tur viņai uz galvas uzliešot ūdeni un tad iedošot krustiņu. :D Prātvēders, nu. :)
About this Entry
Mar. 12th, 2015 @ 03:45 pm (no subject)

Vakar bija forša diena. Satiku trīs sen neredzētas draudzenes. :) Es biju nedaudz sakreņķējusies, jo baigi sen nebijām komunicējušas. Un tad vienmēr pēc tāda garāka pārtraukuma ir tāda sajūta - vai viņas gadījumā nebūs apvainojušās, vai viss atsāksies no tās vietas, kur bijām palikušas. Un tikai satiekoties tā nedrošības sajūta pazūd, jo draudzība nekur nav pazudusi. :) :) :)
About this Entry
Feb. 27th, 2015 @ 01:51 pm (no subject)

Nesen mēs bijām aizgājuši uz Rīgas Jūgendstila muzeju. :) Es biju visai apmierināta ar redzēto- likās, ka kaut kādā mistiskā veidā ir izdevies aizceļot uz pagājušā gadsimta sākumu un apskatīties, kā tajos laikos ir dzīvojuši turīgi cilvēki. Starp citu, līdz šīs nedēļas beigām tur vēl ir pieejama Jūgendstila un Art deco leļļu izstāde, kas man arī ļoti patika. Viena no muzeja darbiniecēm, kas bija ietērpta kā gadsimta sākuma saimniecības pārzine, pastāstīja, ka dīvainā dzelzs kaste, kas atradās virtuvē un kuras nozīmi mēs nevarējām saprast, ir ledusskapis!!! Vienā pusē tam bija nodalījums ledum - kur iekšā lika nopirkto ledu, savukārt otrs nodalījums bija produktu glabāšanai. Pēc tam mūs vēl uzcienāja ar tajā pašā senajā krāsnī ceptiem cepumiņiem. Jau tajos laikos ir bijušas visas ērtības - gan vannas istaba, gan tualete ar skalojamo kasti.
About this Entry