Nov. 13th, 2015 @ 01:11 pm (no subject)

Sestdien mēs bijām aizbraukuši uz svecīšu vakaru pie tēta. Sakopām kapiņas, aizdedzām svecītes, satikām tēta brālēnu un māsīcu. Pie māsīcas mēs pēc tam iebraucām paciemoties - iedzert kafiju. Viņa parādīja veco fotogrāfiju albumu. Dažas no tur redzētajām bildēm mums nebija - piemēram, no tēta māsas kāzām. Es nofotografēju tās ar telefonu, bet laikam kādu citu reizi vajadzēs pie viņas iebraukt ar normālāku fotoaparātu, lai sanāktu labākas kvalitātes bildes. Jāpiezvana viņai kādu dienu, lai noprecizētu kaut kādus faktus par dzimtu.
Dzimtas koks un dzimtas vēstures pētīšana vispār man liekas kas tāds, kas katrā ģimenē jāmāca bērniem. Jo tā ir pieredze, no kuras var mācīties. It īpaši tāpēc, ka visbiežāk problēmas vienā dzimtā mēdz atkārtoties. Un kad jaunā paaudze pavēro, kā ar kaut kādu problēmu ir tikuši (vai netikuši) galā senči un kā pēc tam ir izvērtusies viņu dzīve, viņiem ir vēl viena iespēja paskatīties, kā viņu dzīve var izvērsties vēlāk.
About this Entry