missalise |
Tu nevari iebraukt ne tur un vai izdarīt ko nepareizi, jo viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek. Ja vēl precīzāk - viss jau ir noticis, mēs, cilvēki, fiziskajā plānā tikai to projicējam kā filmu un dzīvojam izdomātā laiktelpā. Lielākais sasniegums pirms apgaismības ir dzīvot totālā mierā (kristiešu - paļauties uz Dievu)
Advaita :)
Man tas apgalvojums par to, ka viss jau ir noticis, diez ko nepatīk. Tas it kā noņem atbildību no cilvēka pleciem - sak, es esmu zaglis vai slepkava tāpēc, ka tas viss jau ir noticis, viss jau ir bijis izlemts un es nekā savādāk nevarēju rīkoties. :(
Kur tad paliek visās lielajās reliģijās minētais par brīvo gribu un tiem 30%, kurus cilvēks savā dzīvē var izmainīt?
Nesen zinātne pierādīja, ka brīvās gribas nav. To katrs var izfiškot arī savā intelektā, kad paanalizē.
Protams, cilvēka ego ir šausmīgi grūti atslēgties no visa pieņemtā un prāta dogmām, kā viss ir, bet, pateikšu godīgi, pēdējo mēnešu laikā esmu tik ļoti ieurbusies tajā idejā, ka man viss saskan.. Pilnīgi viss ir tā. Gan atbildība, gan karma, gan kā sauc tā atsaucas, gan katra ierakstītais liktenis. Jāsaprot, ka visā Pastāvēšanā un Esībā ir daudzi līmeņi, un mēs dzīvoja tagad tajā fiziskajā - ķermenī, laiktelpā, gribu, saprotu, patīk/nepatīk. Bet es neesmu un nekad nebūšu nevienam skolotājs, jo grūti māku izskaidrot to, ko saprotu. Tā saprašana ir daudz dziļāka par loģiku, un man tas vārdos grūti izpaužas. Pavisam vienkāršā veidā dzogčena advaitu izklāsta Roberts Adams, apgaismojies Rietumu cilvēks, kas mācījies no paša Ramana Maharši, kas bija apgaismojies jau dzīves laikā, bet turpināja dzīvot fiziskajā ķermenī, lai cilvēkiem nodotu zināšanas. Manā izpratnē, nav augstāku, īpašāku un vērtīgāku zināšanu par šo neduālismu, par to, ka viss vienkārši ir. Katru dienu to praktizēju, to pasaules redzējumu, to mieru (nenormāli grūti pašlaik, ķepiņas gaisā, jāpagaida kāda nedēļa...), to vērošanu, to iziešanu no ES, no fiziskā līmeņa, to praksi tūlīt pēc pamošanās, kad vēl neesi atvēris acis un pavisam pamodies, to prāta atrašanu, prāta domu atrašanu - kas domā, kas redz. Tur ir šausmīgi daudz, ko strādāt un darīt, bet esmu sajūsmā, jo man viss saskan - līdz nirvānai un svētlaimei, kuras līdz šim biju nojautusi un sajutusi īsu brīdi, bet tagad viss kļūst arvien monumentālāks.
Par reliģijām un dogmām aizmirsti.... Tas viss ir cilvēka prāta tiražējums. Un tā mērķis ir pakļaut un vadīt biomasu. Ideja ir pieslēgties, sajust to pirmatnējo svētlaimes gaismu, kad vēl nekas nebija.
"Iesākumā nebija ne tā, kas pastāv, ne tā, kas nepastāv, visa pasaule bija izpausmi neatradusi enerģija. Tikai viens elpoja bez elpas, no savas varas, nebija nekā." Rigvēda par radīšanu. Es to vizuāli esmu redzējusi (vēl pirms izlasīju un dzirdēju par šo radīšanu), kā viss it kā radies. Kā tas ir bijis, jo es nezinu, vai tas vēl ir "tagad", jo laika ārpus fiziskās dzīves nav. Esmu redzējusi, kā tas ir, kad tas, kura nav, ir radījis visu, kas ir, un mēs - visā laiktelpā, visos miljardos gadu un prātam neaptveramajā visumā - esam tikai sīks smilšugrauds tam apjomam, tam resursam, kura nav, kas var radīt jebko un jebkā, un jebkurā apjomā, veidā un izskatā. Mēs "esam" kāda, kura nav, sapnis, šķaudiens, acu pamirkšķināšana, doma, ieelpa "ommmmm" :) Cilvēka prāts to saprast nevar.
"Par reliģijām un dogmām aizmirsti.... Tas viss ir cilvēka prāta tiražējums." un tad "Rigvēda par radīšanu" (Hinduisms!). kā tad tā?
Tev kāds aizliedza dievu lūgt? Agresīvas subjektīvas reakcijas uz absolūti svešiem tekstiem jau neliecina par intelektu vispār..
Es reliģijas uztveru drīzāk kā informācijas avotu. Es domāju, ka vismaz lielāko reliģiju sākumā ir bijuši tiešām apgaismoti cilvēki, kuriem ir bijusi cieša saikne ar Dievu. Un viņi šīs zināšanas ir nodevuši tālāk. Bet - laika gaitā- kaut kāda daļa no šīs informācijas ir pazudusi vai arī tikusi interpretēta nepareizi (pat ikdienā mums tuvie cilvēki mēdz pārprast pat vienkāršas lietas, kuras viņiem sakām, kur nu vēl tēmas par ticību un dzīves jēgu), tāpēc līdz mūsdienām tā ir nonākusi visai sagrozītā veidā.
Bet ja dažādās reliģijās parādās līdzīgas domas, tad ir lielāka ticamība, ka tās tad arī ir patiesas. Un vēl es domāju, ka gandrīz katrā reliģijā ir cilvēki, kuri patiešām tic Dievam. Un vēl ir cilvēki, kuriem ir cieša saikne ar Dievu, bet viņi nepieder nevienai oficiālai reliģijai. Es domāju, ka nervukamolu (un mani arī) samulsināja tas, ka Tu runā, ka par reliģijām un dogmām jāaizmirst, bet pēc tam mini vēdas, jo tur sanāk pretruna Tavā teiktajā. Varbūt Tu gribēji teikt, lai aizmirstam par reliģiskajiem fanātiķiem - tad tas būtu ok, jo, manuprāt, neviens reliģiskais fanātiķis tā īsti Dievam netic, jo ir pārāk egoistisks - sak, tik es zinu, kā ir pareizi, jūs, pārējie, pastāviet pie ratiem.
Kas ir dievs un kas ir reliģija? Ticība nav reliģija. Reliģija ir cilvēku būvēti tempļi un sludināšana, lai valdītu avju barus un iekasētu 10to tiesu. Vai ne tā? Ar vēdām tam nav nekāda sakara. Ir milzīga atšķirība starp sakrāliem tekstiem, starp ezotēriskiem tekstiem, kas tiek pierakstīti no Avota, un starp Bībeli, kur cilvēka roka ir rakstījusi visu, kas izdevīgi tam laikam. Viss Jēzus stāsts ir interpretēts un pievilkts kā izdevīgi baznīcai.
Bet ko es te muti dzesēju. Tie ir vispārzināmi fakti. Viss, kur ir iejaucies cilvēka ego, ir bezvērtīgas pelavas. Dziļākās mācības nāk tikai no Apgaismotajiem Skolotājiem. Es par šo nevēlos strīdēties, ja kāds vēlas baznīcā mest krustus un klausīties mācītājus, tas nekad un nevienam nav aizliegts. Tas nav nekas slikts. Dzīvē vispār nav nekā slikta vai nepareiza. Atgriežoties pie sākotnējā :D
(interesanti, ka ne es savos, ne missalise savos komentāros neminēja ne pušplēsta vārdiņa par kristietību vai Jēzu, vai bībeli, vai baznīcu. Reliģija pēc definīcijas ir "uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas" (tas no vikipēdijas). Savukārt tu izteicies atzinīgi par kristiešu mieru, citēju: "Lielākais sasniegums pirms apgaismības ir dzīvot totālā mierā (kristiešu - paļauties uz Dievu)". Kā tad tā? :)
es, protams, neiebilstu un jūtos ļoti glaimota, ka tieku pieskaitīta avju pulciņam!)
Manā uztverē reliģijas definīcija ir kaut kas šāds - Religion is the set of beliefs, feelings, dogmas and practices that define the relations between human being and sacred or divinity.
Manuprāt, reliģija ir gan sengrieķu ticība Olimpa dieviem un viņu upurēšanas prakses, gan seno Ēģiptiešu reliģija un ticība saules dievam Ra un viņu pielūgšanas prakse, gan latviešu ticība Dieviņam, Pērkonam, Laimai un viņu svētbirzis un rituāli, gan kristietība (ar to atzariem) un rituāliem, gan hinduisms ar Brahmu, Šivu un Višnu, un viņu mītiem par dievībām, ekadešu praksēm, altāriem mājās un dievību barošanu. Cilvēku būvēti tempļi ir arhitektūra, bet sludināšana, lai valdītu avju barus un iekasētu 10to tiesu, manuprāt, ir krāpšana mantkārīgā nolūkā. Līdz šim vēdiskie teksti ir bijuši tie, kas arī mani ir uzrunājuši visvairāk, taču arī tajos ir lietas, kas mani mulsina. Un es meklēju uz tām atbildes.
Tā ir, katram ir sava ceļa taciņa, galvenais, ka ir :)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||