May. 15th, 2018 @ 10:16 am (no subject) |
---|
Viena no manām mīļākajām grāmatām ir Laika Menedžments, ko sarakstījusi Robina Pīrsija. Un tur viena no pamatlietām, lai saprastu, kā veidot dzīvi, ir balstīt to uz universāliem, mūžīgiem principiem - tādiem kā uzticība, godīgums, pazemība, precizitāte, mērenība, drosme, taisnīgums, pacietība, strādīgums, vienkāršība, atturība, centība, laipnība, atklātība, laba attieksme, cieņa, noderīgums, kvalitāte, "zelta likums" (nedari otram to, ko negribi, lai dara tev"), respekts, mīlestība. Ir ļoti forši dzīvot, strādāt, veidot attiecības ar cilvēku, kurš cenšas sekot šādiem principiem. Jo vairāk cilvēkiem šie principi liktos tādi, pēc kuriem jādzīvo, jo foršāk, manuprāt, būtu dzīvot.
No valdības vadītājiem mēs gaidām simtprocentīgu atdevi, godīgumu, bet... tajā pašā laikā paši dodam kukuli ceļu policistam un uzskatām, ka ziņot par to nav smuki. Maza korupcija ir ok, liela korupcija - nē. Bet varbūt tam lielajam korumpantam arī liekas, ka viņa korupcija vēl ir maza, jo viņš zina par vēl lielāku korupciju, bet neziņo par to -jo ziņot nav ok.
Šausmīgi sarežģīti. Šādas pārdomas radās, izlasot pirmo komentāru pie šī raksta - http://www.la.lv/soferis-neesmu-atlidojis-no-marsa-tada-sistema/2/ . |
| |