Manās acīs kāds, kas apzināti nogalina, ir nožēlojama dvēsele. Lai stāsta savus sirdsapziņas mierinājuma stāstus uz veselībām, pāris reižu kādu pabaro un tad iet mežā šaut nost. Nav jau Viduslaiki, pārtiku var nopirkt veikalā vai kafejnīcā paēst. Nabadzīgām tautām jau vispār ir tas šmorēšanas kults, krājumi ziemai, saldētavas, pagrabi. Visu dienu nostrādājies, un nāk mājās stundām šmorēt savas zupas, kaut reāli cilvēks jau tā noguris.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}