Un ko darīt tad, ja esi pilnīgi pašpietiekams ar savu dzīvi un ģimeni? Man ļoti daudzi radi ir pilnīgi savādāk domājoši nekā es. Pāris reizes gadā sazvanās un tā komunikācija ir pilnīgi pietiekama. Par tām lauku mājām - es vados ar domu, ka katrā virtuvē ir viena saimniece, tātad ja tāda tur ir, tad nelien ar savu bībeli svešā baznīcā :) Izklausās skarbi, bet tā arī ir. Par to komunikāciju - man, kaut arī gribētos saskrieties ar draudzenēm, reāli fiziski tam nav laika. Nav. Ja es veltu kādam citam laiku, tad es to kaut kam atņemu - bērniem, vīram, sev. Man liekas, ka piepildījums ir jāmeklē sevī pašā un savās nodarbēs un sev tuvos cilvēkos. Un vienmēr var atrast domu biedrus, ar ko kopā aizšaut uz jūru, vai paceļot pa LV vai vienkārši aiziet uz Zoodārzu :) Lai Tev izdodas atrast to, ko Tu meklē nepazaudējot neko no tā, kas Tev ir :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}