missalise

pakalpojuma pircējs pēc definīcijas nevar diskriminēt. T.i., ja tu izvēlies ārstu, pārdevēju, aukli utt. pēc kādām tikai zināmām un būtiskām pazīmēm, starp kurām var būt arī dzimums, tautība, reliģiskā/politiskā pārliecība, noteikta tipa āriene u.c., tā NAV diskriminācija.
Savukārt, ja tev kaut ko nepārdod, vai atsakās pakalpot, pamatojoties uz šiem pašiem kritērijiem, tā ir gan diskriminācija. Izņēmumi var būt vienīgi iepriekš korekti norādīts pakalpojuma saņēmēju segments. Piem., "sieviešu pirts", "vīriešu basketbola klubs", "bērnu frizētava", "heteroseksuālu kristiešu fotogrāfe" utt.

(Reply)(Thread)

lidzigs skandals bija pret viesnicam, kas pozicioneja sevi kaa child-free vai adults only, tibi, cilvekiem, kas grib mierigi pagulet pie baseina bez bernu klaigaam fonaa - laikam tome vinus kaukaa attaisnoja

(Reply)(Parent) (Thread)

Man šķiet, ka tas ir normāli. Ja es atvērtu "rudo bārdaiņu kafejnīcu" un tajā apkalpotu tikai cilvēkus ar šādu apmatojuma tipu, tad uzņēmuma dzīvotspēja būtu atkarīga no tā, vai šis klientu segments izrādītos pietiekami plašs un aktīvs. Protams, neizslēdzu, ka manā FB lapā sašutuši bezbārdaini blondīni, bruneti, sirmgalvji un plikpauri atstātu naidīgas atsauksmes. Neko darīt - svarīgi vien tas, vai es spētu bez viņiem izdzīvot.

(Reply)(Parent)

Problēma jau droši vien rastos brīdī, kad nacionālās bezmaksas medicīnas ietvaros pieprasītu citu ārstu, jo iepriekšējais nepatīk dzimuma, rases, reliģijas vai politiskās pārliecības dēļ, bet pacientam pasaka – vai nu šo, vai citu pēc savas izvēles tikai pa maksu. Cik tālu būtu jārespektē šāda izvēle, ņemot vērā, ka 90% iedzīvotāju nav maksātspējīgi?

(Reply)(Parent) (Thread)

Šobrīd tieši tā ir. Ja rindas dēļ nav iespējams pierakstīties pie tā ārsta, kuru esi izvēlējies, tev piedāvā citu, vai neko.

(Reply)(Parent)

"tikai zināmām" = "tikai tev zināmām"

(Reply)(Parent)

Man gan liekas, ka tas attiektos uz tiem gadījumiem, kad ir fotogrāfa salons, kurā fotogrāfs sēž uz vietas un uz durvīm rakstīts pieņemšanas laiks.
Bet nu tajos gadījumos, kad ir jāpanāk vienošanās, lai man pakalpojumu sniegtu kāds konkrēts cilvēks, tur vienmēr ir jābūt interesei un piekrišanai no abām pusēm.
Piemēram, es nelabprāt brauktu spēlēt cilvēkiem, pie kuriem jau es esmu spēlējusi un zinu, ka viņiem balles beigās vienmēr ir kautiņi un man var aparatūru saspārdīt. Tad man nav tiesību viņiem atteikt?
Vai arī mūzikas skolotājam nav tiesību atteikt naudīgam skolniekam, kurš grib iemācīties dziedāt, bet balss materiāla un muzikālās dzirdes - vispār nekādas? Vai arī vienkārši - neveidojas kontakts.

(Reply)(Parent) (Thread)

Bet tad Tu atsauksies uz iepriekšējo pieredzi, vai individuālo nepiemērotību, nevis klienta piederību kādai grupai.
Atteiksi ar "man nepatika mūsu iepriekšējā sadarbība", nevis "pie jums, čangaļiem/čiuļiem vienmēr tie riebīgie trači". Un "šim cilvēkam es nespēšu neko iemācīt", nevis "tie bagātnieki nav apmācāmi".

(Reply)(Parent)

vai neiznāk tā ka tad ir visu pārmēru smalki jāspecificē ? No sērijas kartona glāzīte nav paredzēta apēšanai :)
Manā skatījumā diskriminācija ir tad ja nepārdod zeķes vai nefotografē sunīti jo saimniece ir tāda vai citāda. Šajā gadījumā cik saprotu pakalpojuma saturs bija saustīts ar klientšu tā teikt, īpatnību, kas maina pakalpojuma raksturu no defaultā uz specifiskāku, ko pakalpojuma sniedzējs var nepiedāvāt.

(Reply)(Parent)