nē nu, skaidrs, ka tā. bet tas ir teorētiskajā ideālā. realitātē katrs ir ar saviem trūkumiem. problēmas sākas, jo neviens vairs negrib nest otra nastas un būt kopā priekos un bēdās, bet tikai priekos. tie man zināmie vīri nešķiras, jo, neskatoties uz sievu psihumu, tomēr mīl tās sievas un cer, ka vēl izdosies viņas vest pie prāta. un cik tad ilgi šķirsies, jo katra nākamā sieva atkal izrādās ekstrēmas sievišķīgās emocionalitātes pārņemta. un ja tu to nenesīsi un nepacietīsi, visu dzīvi pavadīsi vienos vienīgos šķiršanās procesos.
Man prieks par tiem vīriešiem, kuri mīl sievas ar visām viņu kaprīzēm :)
Lūdzu nevispārini, ka visas mēs tādas - emocionālas un histēriķes. Manā paziņu lokā nav nevienas tādas un arī pati esmu ļoti mierīga un "scēnu" esmu uzrīkojusi vien reizi dzīvē, kad atklāju otra krāpšanu.
Pardon, bet
> neskatoties uz sievu psihumu, tomēr mīl tās sievas un cer, ka vēl izdosies viņas vest pie prāta. un cik tad ilgi šķirsies, jo katra nākamā sieva atkal izrādās ekstrēmas sievišķīgās emocionalitātes pārņemta.
tā ir klasiskā līdzatkarīgā pozīcija, no kuras jāārstējas ir tieši šiem vīriem. Pie tam, ja katra nākošā sieva izrādās tāda pati, tas diezgan liecina, ka viņi tādas neapzināti arī izvēlas -- sanāk atbilstošas saspēles.
| |