Lasīju par echolaliu, kura ar pilnu muti dzied. Man tas asociējas ar kaut ko sirsnīgi krievisku. Tad nu es atcerējos vienu jauku dzeršanu ar metalpostcard, zupci un deģenerāli.
Mēs tovakar bijām daudzās iestādēs, viena no tām bij tāds krievu bārs čaka ielā.
Tur viens onka, kurš izskatījās pēc pieklājīga gopāna, uzaicināja mani dejot.
Skanēja vladzimerskij centraļ un viņš mani pacēla gaisā.

(vispār, kad es biju viegla, mani samērā bieži nēsāja uz rokām vai mētāja. nez, vai tā vēl būs)
Nez, vai man vispār vēl būs tādas dzešanas? Ar to es nedomāju, ka pēc bērna piedzimšanas ir vsjo un gopāni vairs nedancina, alus nelīst, bet gan to, ka ar bērnu nesaistītu iemeslu dēļ es mainu dzīvesveidu.