Kārtējais panikā veiktais ieraksts.
Es jūtos aizšūta.
Šobrīd ir tāda sajūta, ka pēc tām aptuveni trim nedēļām, kad atkal varēs mīlēties, es vienkārši nebūšu spējīga.
Mans klitors sāp pat, kad tam nepieskaras. Ja es iztēlojos pieskaršanos kājstarpei, gribas vemt.
Šodien beidzot saņēmos kārtīgāk aptaustīt kā tur kas ir. Un es jums saku, manuprāt mani ir aizšuvuši ciet.
Blā, blā, jā, nav aizšuvuši, bet šķiet, ka man pat četru gadu vecumā bija platāka vagīnas atvere. Tur knapi vienu pirktu var iebāzt. Šuves ir anormāli cietas un ciets ir arī tur, kur rētu nemaz nejūt.
Kāds gan ellē vispār ir sekss pēc tām dzemdībām?
Ok, pēc gada droši vien būs kā agrāk. Kaut kādos dāmīšu žurnālos raksta, ka esot pat labāk. Tās, kurām orgasms iepriekš nav bijis, beidzot to sajūt, utt.
Bet vai pēc tā pusotra mēneša ir iespējams nesāpīgi, netraumatiski un varbūt, nu, vismaz kaut cik patīkami nodrāzties?
Mums jau bija nepilns gads ar absolūti nejēdzīgu un/vai sāpīgu seksu, cik tad vēl ilgi? (es pieļauju, ka parasti grūtniecības laikā nav sāpīgs sekss, bet man tā bija dēļ visādiem iemesliem, kurus pat negribas uzskaitīt)

Es gribu beidzot nejusties tā, it kā man caur ģenitālijām ir izgājusi būvgružu kaudze.

Tikai, lūdzu, ja kādam šķiet, ka es te zaimoju, runājot par skaistāko, kas vispār mūžā var notikt, tad nekomentējiet.
Manuprāt skaisti un brīnišķīgi ir būt ģimenei, būt mammai un samīļot savu dēliņu, bet būt grūtniecei vai dzemdētājai nav tas jaukākais, kas var būt.
Teikt, ka grūtniecība ir skaistākais laiks sievietes mūžā (tādus izteikumus esmu dzirdējusi), ir tas pats, kas pateikt, ka labāk bij tad, kad bērns nebij piedzimis.

Tātad... man nevienos kursos neviens nav stāstījis par seksu pēc dzemdībām. Varbūt kāds var sniegt ieskatu?