Beidzot tas drausmīgais sapņu ķērājs nav ar mani. Kristofers to paņēma. Laikam sadedzinās. Es ceru, ka viņš man neteiks, ja būs vienkārši izmetis miskastē.
Es nezināju, kā no tā tikt vaļā. Atdāvināt kādam būtu manuprāt nejauki pret saņēmēju, izmest laukā bail, jo nezinu, kur tad nonāks. Gribēju sadedzināt, bet to vairākkārt atliku. Šķita, ka tad tam būtu kāda simboliska nozīme, kuru nesaprotu.
Kristofers tik ātri rīkojās, ka es pat neapdomāju savas sajūtas par to, ka viņš paņem sapņu ķērāju un ieliek mugursomā. Tagad es zinu, ka jūtos labi. Esmu izgulējusies. Jāuzzin, vai Kristoferam ir labi.