Ak, jā. Šodien iznāca garšīga liellopa zupa. Bez bietēm. Toties ar puravu un papriku (+ standarta burkāns un kartupelis).

Aizvakar, ar dēlu bradājot pa smilškasti, iepazīstināju viņu ar latviešu mūzikas klasiku. Šodien klausos, ka, spēlējoties ar lego, dēls savā nodabā dzied: "Eu, priekšniek, es tevi.. (seko dažādas variācijas, no kurām pēdējā - samīļošu)!"

Uztaisīju plītī ceptus kartupeļus šķēlēs ar burkāniem un ar gaļu (izrādījās, ka tās bija cūkas kakla karbonādes šķēles, skaists maz taukains cauraudzītis). Tuč eļļa, sāls un saspiesti ķiploki, 200' nedaudz virs h, un gatavs. Pie gatavas gaļas mārrutki.

Meitai mega guļamais.
Aiz neko darīt pakārtoju savas receptes. Tās, kuras varētu laist uz riņķi. Man sanāca 15 gb main food + dažas nesarežģītas iedvesmas no četrām sezonām (ar laiku sapratīšu arī, cik kas finansiāli izdevīgāk) + pankūkainie utml našķveidīgie izstrādājumi.
Ja katrs no meinajiem fūdiem nosedz vidēji 2 ēdienreizes (vienā no kurām galvenie ēdāji esam es un meita), tad tas jau ir kkāds cerību stars visā šajā apnikušajā kulinārajā pasākumā.
Jāķeras tik pie iknedēļas plānošanas un produktu laicīgas iepirkšanas (gribu vispār mēģināt iztikt ar 30€/ ned šim priekam, redzēs, kā ies).

Kur lai meklē iedvesmu kaut kā gatavošanai? Ko var pēc iespējas ātri pagatavot un kas būtu garšīgi, bet ne dārgi?
Ir sajūta, ka zinu kādas dažas receptes, kas jau kādu laiku iet uz riņķi, un neko no tā vairs negribas..

Iekš četrassezonas.lv atradu burvelīgu plāno pankūku recepti (kas ņemta no ze 1937. gada pavārgrāmatas).
Ņamma.

Vakar vīram bija darba lietas Viļņā, un viņš pats uzprasījās, ka mēs varētu braukt līdzi.
Izbraucām jau 3d vakarpusē, palikām pa nakti viesnīcā. Brokastīs pielikām kuņģus, lai varētu visu dienu blandīties. Uz ātro vēl Rīgā uzgūglēju, ko šajā pilsētā var sadarīt ar bērniem, un uzdūros Līgas Kristas blogam, kura šobrīd tur dzīvo No viņas dažajiem ieteikumiem izdomājām apmeklēt planetāriju un rotaļlietu muzeju, pieķeksējot zināšanai, ka ar labām atsauksmēm ir arī naudas muzejs un ar ne tik labām - tehnikas. No rīta vēlreiz iečekojot abu iekāroto objektu mājaslapas, sapratām, ka planetārijā ir tikai performances kkādos noteiktos laikos (vakar bija 17.30), savukārt rotaļlietu muzejs strādā no 15.00. Gājām uz naudas muzeju. Un tas tiešām izrādījās lielisks. Divos stāvos apskatāma ekspozīcija par naudas vēsturi pasaulē un Lietuvā. Ir arī darāmās lietas, ne tikai plika skatīšanās. Uztaisījām metāla grāmatzīmīti un arī banknoti (uz vietas uztaisa bildi, ko uzdrukā uz "banknotes"). Lielākā sajūsma mums ar dēlu bija par lielo ekrānu, kur varēja iegūt info par visām pasaules valstīm - kur atrodas, kā izskatās ģerbonis un karogs, pamata statistiskie dati par platību, iedzīvotājiem urml, un bildes ar katras valsts naudām. Mēs tur pazudām un ne arējām vien beigt izvēlēties valstis. :)
Un rotaļlietu muzejs bika forša spēļu vieta ar daudzām mazām istabām, kur visādas rotaļlietas. Man visvairāk patika akmens laikmetam veltītā istabiņa un padomju laika galda hokejs - to ar dēlu riktīgi saspēlējām. Tagad jānoskaidro, kur kas līdzīgs Rīgā pieejams. Tur arī sagaidījām vīra darbdienas beigas un taisījāmies atpakaļ uz mājām.
Laiks bija ne pārāk, daudz līņāja. Bet man patika būt atkal Viļņā. Nebiju bijusi tur daudzus daudzus gadus. 3dienas vakarā, kad maldījāmies, nonācām arī Čurļoņa gatvē, kur cita starpā ir Viļņas uni kojas, pa kurām savulaik tiku daudz dzīvojusi. Un arī citur visādas atmiņas uzsitās. Ek..

Vakar dēlam šmotkās nopirku jaunas bikses. Tip meiteņu, bet vienīgais, kas par to it kā liecina, ir briļuks sirds formā uz bikšu pogas. Pats šorīt izvēlējās vilkt un teica, ka tā poga tāda, lai būtu smuki. Un 1,5€.

Citādi - lasīju feisītī joku par to, ka tagad domāju, vai pirkt bērnam ziemas apģērbu, vai tomēr uz 3 mēn uz siltām zemēm aizsūtīt..
Labi, ka vēl šai sezonai viss kas sadots, ka tai cimdi jānopērk.

Jau sen to novēroju, beidzot piefiksēju rakstiski. Meita ir lielāks cīnītājs par dēlu. Mazāk bēdājas, ja kkur ieskrien, nokrīt, kkas nenotiek pēc vņas prāta. Ātrāk atkopjas un dara tālāk. Dēls ir jūtīgāks pret apkārtējo pasauli.

Cilvēkiem, kas ir kādās reliģijās/ sektās, ir vieglāk pieņemt to, ka visu nevar kontrolēt. Jo nevar taču. Var mēģināt un jukt prātā, un aplauzties. Un turpināt sevi mocīt (sadomazo?). Kā lai iemācās tā pa īstam atslābt?
Esmu sava garīguma meklējumos.. nē, meklēju iekšējo mieru.