Nav ne jausmas ko darīt un vai vispār darīt. Somija nākamajam gadam nobruka, Liverpūle šķiet arī bez lielām cerībām, jo lūk lielākajai daļai finansēto doktorantūras vietu vajag dzīvot pirms pieteikšanās UK trīs gadus?!? Kas par s? Tad nu esmu palikusi pie e-pastu rakstīšanas un gribētos teikt lasīšanas. Ja vien kāds atbildētu. Vismaz noraidoši, nevis brutāli ignorētu epastus. That's just rude. Un visu laiku gribas padoties, sakļaut ķepiņas un klusi raudāt stūrītī par to, cik viss slikti, un jābrauc mājās. Tikai darīt ko? Ir jau viens variants, bet liekas, ka tas būs citādāk, nekā smadzenes to izdomājušas. Tā nu es te sēžu uz pēdējo nervu paliekām un cenšos nestaigāt pa griestiem un piespiežot sevi katru dienu izkāpt no gultas.