Doma par tālākizglītošanos ir jau sen, un no tālienes liekas burvīga, bet, kad ir jāsāk meklēt kas konkrētāks un kad parādās noteikti deadlines, sākas vienkārši panika un vieglāk liekas aizvērt visas cilnes un novērst sev uzmanību ar jebko citu, ka tik par šo nav jādomā, un tad pieķeries citiem darbiem, un arī no tiem gribas bēgt. Kaut kā jāsavāc sevi rokās, tikai nav ne jausmas kā man tas dažreiz izdodas, jo šis noteikti nav tas brīdis.