Nu ta beidzot atkal izdevaas tikt onlainaa...pa to laiku izdevaas saprast, ka laikam jau esmu palicis atkariigs ne tikai no cigareteem, kafijas un nebeidzamas veelmes reizi nedeeljaa piedzerties, bet arii no interneta...varbuut tas pat labi, jo veesu galvu vareeju apdomaat muusu izlases speeli Slovaakijaa...taa, kad emocijas jau norimushas...paardomaat, lai saprastu, ka nedriikst vainot kaadu atseviskji...te prasaas peec paarmainjaam, kaut arii njemot veeraa liidzshineejo situaaciju to vareetu saukt arii par prasiibu peec revoluucijas...peec revoluucijas pashaa sisteemaa...peec revoluucijas ne tikai izlases kolektiivaa...iespeejams, ka taa ir tikai mirklja doma, kurai sekos naakamaa, kas apgaaziis ieprieksheejo...treshdien skatiisimies...starp citu, kaut kur gadiijaas dzirdeet, ka tie, kas kas atnaakshot uz speeli pret Igauniju, tad arii buushot iistie izlases fani...vai veel viena revoluucija...varbuut tikai paarmainjas...liidziigas gadalaiku paarmainjaam...shodien atkal snieg...nepateikshu preciizi cik ilgs laiks pagaajis kopsh peeddeeejaa sniega, bet shodien atkal snieg...nepateikshu cik ilgs laiks pagaajis kopsh peedeeja zaudeejuma, bet shodien tam nav noziimes, jo ir tas, kas bija agraaak...panaakums, (uz)ticiibaa, kopiiga naakotne....agraak jau taa bija...atkal snieg