| |
[10. Apr 2014|22:55] |
Šodien dzirdētais par mani pasaka visu:
"Var redzēt, ka tev ir ļoti labs garstāvoklis kā uz darbu nav jāiet!" |
|
|
| |
[20. Feb 2014|18:31] |
visu šovakar gribas i kaut ko skaistu, i kaut ko neveselīgu ēdamu, i braukt, kur acis rāda, i pastaigāt pa izgaismoto Mežaparku, gribas, jo diena bija Wooooov atceros, kad atnācu uz darbu un nākamais ko piefiksēju, ka darba diena ir beigusies! |
|
|
| |
[5. Jul 2011|22:45] |
Drēbes izgludinātas, ābolmaize izcepta, lai kolēģītes iepriecinātu :) jādodas gulēt
Baigi, baigi, baigi negribas rīt uz darbu iet, patīk man šis atvaļinājuma laiks :) |
|
|
| |
[1. Jun 2011|09:52] |
Ir laba ziņa.
Datorā bija vīrus, doķi (arhīvs) ir :) pagaidām tikai atradusi esmu vienu failu, kas neatveras. Turpinu skatīties... |
|
|
| |
[31. Maijs 2011|18:16] |
Jā, jautra darba diena izdevās.
Ap 12 uzkārās dators un darba diena skaiti beidzās, man ir aizdomas, ka tas ir cietas disks, bet nu lai jau spečuki tiek galā. Kas mani nokaitināja? Tas ka spečuki saka, ka būs ap 15 vakarā, ir jau 16.45 šo vēl nav. Mans pacietības mērs bija pilns. Sataisīju skandālu un pēc 17. bija klāt. Baidos gan par vienu lietu, ka visi dokumenti būs uz redzēšanos un tad ir baigi, baigi, baigi slikti. Jo biju jau sataisījusi diezgan labu arhīvu :( žēl, ka arī iepriekšējo kolēģu mantojums var būt zudis. Nu pagaidām, tās ir tikai manas aizdomas, vēl nekas nav apstiprināts vai ir vēl kas palicis, bet sevi gatavoju sliktākajam variantam.
Tā arī visu dienu nosēdēju kabinetā, jo bez datora esmu kā bez rokām jau divus gadus strādāju tikai ar elektroniski saņemtiem dokumentiem un papīra formā man nekā nav.
Pagaidām man arī nav skaidrs ko es rīt darīšu... |
|
|
| |
[8. Dec 2010|11:47] |
katrai rīcībai ir iemesls.... bet mainīt attieksmi kā dienu pret nakti... tas manī rada īpašu uzmanības pievēršanu šim cilvēkam... pēc divām dienām arī nāk gaismā, ka man intuīcijai bija iemesls "saausīties".... |
|
|
| |
[16. Mar 2010|12:49] |
Šodien tieši gads kā strādāju šeit!
Sajūtas ka nav viss gads pagājis, bet pieci.
Kolēģiem un man darba diena sākās ar kafijas dzeršanu un kruasāniem sāļiem un saldiem :))) |
|
|
| |
[4. Mar 2010|13:07] |
Njā, būt viena Lielā Kunga, diviem maziem kungiem kalpam ir diezgan interesanti, bet šeit var redzēt attieksmi.
Vispār man patīk nāk uz otru māju, te tevi pabaro, te tev no rīta pienes kūpošu kafiju un jūties TĀ ĪPAŠI kā SVARĪGS cilvēks.... un nedrīks sadusmot mani, tādēļ man pienes visādus labumus... :D :D :D |
|
|
| |
[6. Sep 2009|20:02] |
Mani pārsteidza Ilzes stāsts. Sagadījās, ka kabinetā bijām divas vien un Ilze stāsta, ka vakardien pēc darba ienāksi kabinetā Boss un stāstījusi kā nu gājis viņai konkursā. Cik viņai bijis grūti un ka zvanījusi grāmatvedei, lai palīdz, bet šī neko nav atbildējusi, bet tikai Sigita ir palīdzējusi. Kad Ilze vēl pastāstīja, ka viss tas tika stāstīts ar asarām acīs un jau kad tika runāts par mani, tad jau vēl klāt nāca „lūdzoša suņa acis”. Pēc tādiem stāstiem Tu sēdi un domā, mani „izbrāķēja” par 8 punktiem, bet pie manis nāk un prasa lietas pat tādas, kuras man nemaz nevajadzētu zināt. |
|
|
| |
[30. Jan 2007|18:09] |
Vakar izlasīju vienā žurnālā doma bija šāda: agrāk darba ņēmējs darba intervijā stāstīja kāpēc viņa kandidatūra ir jāizvēlas, tad tagad darba devējs stāsta kāpēc ir jānāk tieši pie viņa strādāt.
Šodien es to piedzīvoju uz savas ādas. Aizgāju uz darba interviju. Viss bija OK, bija pat tāds mazliet smieklīgs gadījums. Vienam no komisijas locekļiem kājās bija zili gumijnieki (nu tādas kā galošiņas) un kājās kapzeķes baltas ar rudām svītrām, bet amats - nu svarīgs amats. Padomāju pie sevis atrodamies sestajā stāvā var būt viņš domā ka būs lielie plūdi kā nekā pāri ielai ir Daugava?!
Secinājums ir viens 90% ir ka esmu izturējusi konkursu, bet strādāt neiešu. |
|
|
| |
[29. Jan 2007|12:34] |
Skatos monitorā un redzu izspūrušu lauvu mātīti. Tie mati, kas aug un nekur un nevienā sprādzē, gumijā nelien ir vienkārši smieklīgi. Laikam birojs domā ka man visas ķemmes ir saplīsušas un pazudušas, lai domā.
Bet laikam ne tas mani izsita no līdzsvara, bet gan cibiņas elīnas raksts un filmiņa par viņas brāli, rakstu tagad un sariešas asaras acīs. Tā filma tik mīļa, tik sirsnīga un lai gan man svešs cilvēks, bet tagad rakstot man klaviatūra sāk miglā tīties. Aizķēra pa nopietnam .....
Rakstot sapratu vienu, ka man atkal ir gada izvērtēšanas posms iestājies, ko esmu izdarījusi, ko gribu izdarīt un uz kuru pusi doties, vai palikt uz vietas!? Man līdz šim mirklim likās, ka šim posmam esmu tikusi pāri, bet nekā.
Es visu laiku domāju vai iet uz to darba interviju vai nē? Aiziešu, bet laikam tur strādāt neiešu var būt vinnēšu algā kādus 20 latus, ja mainīšu. Domāju, ka šinī brīdī tas nav vērts. Kā krievi saka "igra ne stojit sveči"
Kaut kur dziļi, dziļi zemapziņā es jau ļoti gribētu, lai manu kandidatūru vienā konkrētā darba piedāvājumā izvēlētos, bet šobrīd reāli uz to skatoties man liekas neiespējami. Un lai sev pārāk neliktu sasapņoties, sacerēties, tad tik līdz šī doma nāk prātā, tā viņu mēģinu aizstāt ar citu domu. |
|
|
| |
[26. Jan 2007|16:06] |
Mana vadība nekad nedomā ko runā, man tie Lēmumi jau tā ir sāpīga lieta, bet te viens- daži vārdi aizmirsti Lēmumā (saprotu, ka tas ir nopietni) un no vadības puses skan: "Šitais ir garām." Nu kā tav var teikt!!! Kur motivācija, kur tu jau centies, bet... Es savus padotos gan motivēju (ar mazu uzslavu), pat ja Lēmumu man pašai ir beigās jāpārtaisa.
Kaut kā dīvaini es pat "negruzos", laikam būšu uzaudzējusi pēc viena gada un vienas dienas nostrādāšanas birojā cietu ādu, man kā pīlei ūdens, vai varbūt tas tāpēc, ka ir piektdiena
Par darba piedāvājumu padomāšu mazliet vēlāk. |
|
|
| Mans darba kabinets |
[25. Jan 2007|11:07] |
Kad sēdēju viena kabinetā, tad brīžiem bija tā skumīgāk (nebija ar ko paklačoties = papļāpāt),tagad manā kabinetā sēž puisis un ir tā dīvaini- tu nevari atļauties dažas darbības, kuras varētu darīt bez kompleksiem, ja kabinetā sēdētu darba kolēģe nu, piemēram, uzkrāsot lūpas, bieži paskatīties spogulī utt. Man jau laikam ir kāda psihiska novirze, ka man liekas, ka viņš skatās man pār plecu ko es daru :))) , bet patiesībā tā nav, jo redzu viņa muguru savā monitorā
Man dažreiz ir tā dīvaini, dzirdu ko viņš runā (sajūta kā slepenajam špionam), dzirdu viņa telefona sarunas, par ikdienu, par "kreisajiem" viņa darbiem, sajūtos kā līdzzinātāja, un lai izietu no kabineta man ir nepieciešams iet garām viņam un viņa monitoram un neviļus redzu saraksti skaipā ar viņa draudzeni (man gan liekas, ka tur viņš pat dzīvo!!!!)
Pieļauju domu, ka viņam laikam arī ir tādas pašas sajūtas. Sāku domāt par labošanos no savas puses!
Atcerējos gadījumu, kad ejot uz mājām no tiesas, kur strādāju, kādā darba telpā, kas atradās pagrabstāvā (mēs jau ejam un skatāmies uz asfaltu, un nesam uz pleciem visas pasaules problēmas) pie loga bija izvietota darba vieta un monitors tieši uz ielas pusi, ka redzi visu, ko cilvēks dara pie datora - tanī brīdi šis vīrietis sērfoja pa porno saitiem- sajūtas tik riebīgas it kā esmu ielīdusi svešā guļamistabā!!!!!! Brrrrrrrr
Bet viss smieklīgais bija gadījums, ka no rīta viņš (mans darba kolēģis) ieradās ar sieviešu lūpukrāsu uz lūpām un vaiga un tādu jeftīgi sarkanu, es jau nenoturējos un pateicu, tādā naivā balstiņā un tā it kā tā būtu baigi slepena lieta (pēc kādas stundas, lai jau pastaigā :))))) ) "Zini tev tur lūpukrāsa palikusi!" Un iedevu spogulīti. hi hi hi |
|
|
| Kā gribas rupji lamāties!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! |
[12. Jan 2007|11:48] |
Nu man beidzot piegriezās manas Vadības "Darbinieku motivējošais stils".
Džekiņš neko nedara visu nedēļu, tikai sēž un savas rebas taisa. Es nedrīkstu iet pusdienās kopā ar darba kolēģi, jo tad Džekiņš paliek viens birojā tanī pašā laikā Džekiņš var pavadīt pusdienās trīs stundas katru dienu SUPER!!!! (Laikam ir kādas pundurvalsts karalis un pusdienošana ir viens no svarīgākajiem dienas rituāliem, kuru nedrīkst izlaist citādi zaudēs troni tanī pašā mirklī)
Esmu vainīga pie kaut kādas vēstules, kuru pati neesmu taisījusi, bet pats labākais ir atrastas manas kļūdas!!! Kā tas var būt?
Pats labākais ka Džekiņš pieceļas un aiziet mājas tā it kā būtu kaut kāds boss atradies!!!! Un par ko viņam maksā? Par to ka sēž darbā pēc darba laika un izrāda ka strādā firmās labā, bet patiesībā neko nedara.
Mani nevar palaist atvaļinājumā, brīvu dienu iedot nevar, jo lūk es būšu vitāli nepieciešama tieši tanī dienā un tieši tanī dienā notiks kaut kādi specal notikumi, bet reāli tanī dienā no manis neko nevajag un ir parasta darba diena.
Es pērku biļetes ceļojumam, lai dabūtu kaut 2 nedēļas brīvas, bet es negribu nekur braukt no Latvijas es gribu pavadīt atvaļinājumu savās mājas kopā ar mīļajiem cilvēkiem!!!!!!!!!!!!!!!
Kas notiek? Cik ilgi tas murgs vilkies?
Un, lai es šeit paliktu vēl vienu gadu? Nu nē! Ar steigu jāmeklē jauns darbs. |
|
|
| |
[11. Jan 2007|20:04] |
Nē es tomēr gribu mainīt darbu!!!!!! |
|
|
| |
[11. Jan 2007|14:27] |
Domāju, ka šodienai pietiek meklēt pa sludinājumiem darbu.
Rīt turpināšu.
Ja tā padomā citiem iet sliktāk nekā man. |
|
|
| Šīs dienas atziņa |
[10. Jan 2007|16:25] |
Tie ir tikai solījumi un cik gan ilgi cilveks var dzivot no solijumiem?!
Jūtos kā Latvijas tauta kurai politiķi sola un sola, bet nekas labāk nepaliek vien sliktak. |
|
|
| Mazvērtības kompleksi |
[9. Jan 2007|16:15] |
Laikam esmu dīvaina. Sēžu darba neko pilnīgi nedaru nu jau trešo mēnesi (vismaz man tā liekas, negribas skaitīt, ja nu sanak mazak vai vairāk tie mēneši) un saņemu par to cits teiktu normālu cits teiktu mazu algu. Priekš manis? Man liekas ka maza.
Esmu devusies uzprasīties uz papildus darbiem, bet tiek iedoti darbi par serfošanu internetā ha ha ha.
Interesabti vai darba kolēģis skatās sev pār plecu un lasa manus skrebelējumus?
Izdarīšu labu darbu uzraktsīšu Guntai. |
|
|
| Alga |
[8. Jan 2007|15:00] |
Interesanti, kādi ir darba pienākumi juristam, kurš pēc nodokļu nomaksāšanas saņem uz rokas 900 Ls?
Varbūt, nekādi lielie, darbi nav, bet tā ir normāla alga priekš jurista? vai Varbūt tā ir maza alga? |
|
|