Es esmu visnotaļ par politikas realizēšanu ar tehnoloģiskiem līdzekļiem un otrādi, t.i., par tehnokrātisku varu. Tieši tāpat man ne sevišķi imponē demokrātija kā politisks instruments. Būtiskā atšķirība ir tajā, ka es esmu par suverenitāti, pašnoteikšanos un procesu decentralizāciju un mani neinteresē politiski uzspiesta vienlīdzība jebkādās jomās.

Līdz ar to (pavisam noteikti vienkāršojot līdz karikatūrai) Švābs savos sapņos redz vienu globālu sociālās justīcijas utopiju ar lielā brāļa aci priekšā un pakaļā un viņa kliķi pie svirām, kurpretī es savos redzu tūkstošiem dažādu suverēnu Renesanses repubbliche marinare stila pilsētvalstu un augsto tehnoloģiju augmentēta apgaismotā absolūtisma toņos pārvaldītu mini-impēriju un korporatīvo valstiņu pasaulē ar pēc iespējas mazāk jebkāda veida globālas ģeopolitikas, bet attieksme pret tehnoloģijām un to pielietojumiem un iespējām mums, šķiet, ir samērā līdzīga.

That being said, kā jau izteicos augstāk, tā lielā mērā ir teorētiska prātuļošana, maģisku varas nomaiņas sviru man nav.