Fizikas darīšana nekādi neprasa beztermiņa savienības, kurās, pēc manas analīzes, idejas ar augstu varbūtību stagnē un kur ideju kvalitāti kā galveno faktoru sāk atbīdīt otrajā plānā ideju spēja izspiest citas idejas.

Es uzskatu, ka daudz efektīvāka un produktīvāka ir selektīva sadarbība ar stingri nospraustiem nelieliem mērķiem ("problēmu risināšana to pienākšanas secībā"), pēc kuru sasniegšanas vai nesasniegšanas sadarbības projekti tiek slēgti un pēcāk atvērti jauni ar citiem mērķiem, potenciāli ar jauniem sadarbības partneriem. Tieši tāpat ielāpu tipa struktūra veicina konkurenci un sacensību un mazina "savējo bariņa" efektu, kas neizbēgami rada varas pozīcijas, kas neizbēgami rada sinoptisku pasaules redzējumu (no kā nav pasargāti arī atsevišķie ielāpi, bet tur vismaz tas notiek viena ielāpa ietvaros).