Kad es lasu Tarkovska filmas "Stalkers" scenāriju, ir divi varianti.
Ja filmu neesmu redzējis, varbūt aizdomāšos, ka kaut kas interesants visā šitajā ir.
Ja esmu redzējis, tad man vairs jautājumu nav - filma ir ģeniāla.

Tātad - "ctulhu" un "kjiimikjis" piedāvājumi vērtēt mākslas darbus nevis pašus par sevi, bet transformētus, konvertētus un aizšifrētus, būtu tas pats, kas piedāvāt novērtēt ēdiena garšu nevis tieši, bet dažādu manipulāciju rezultātā izteiktu visādu abstraktu zīmju un simbolu izvērsumā.
Un pēc tam rādīt garu degunu - vēēē, ko tad tu - neatšķir gulašu no ananasa...