Tas ir daudz mazāk spekulatīvi (skaties kā gribi, zinātniskās sabiedrības konsenss šobrīd ir tāds, ka klimata izmaiņās ir būtisks antropogēnais faktors) par, piemēram, iespējamiem asteroīdu triecieniem, kuru sakarā šobrīd visiem tomēr ir skaidrs, ka ir nepieciešama novērošanas un agrīno brīdinājumu infrastruktūra un ka ir jāliek pamatus arī aizsardzības programmai.

Pie tam, arī tad, ja šīs pārmaiņas būtu tīri dabiskas, tas mainītu samērā maz – tas varbūt atceltu vajadzību pēc izplūdes gāzu kvotām, taču tas nemainītu faktu, ka, CO₂ daudzumam atmosfērā un ūdenī turpinot pieaugt, tas radīs pakāpeniskas nevēlamas izmaiņas gan klimatā, gan biosfērā, un ļoti pēkšņas katastrofāli nevēlamas pārmaiņas, ja temperatūras pieauguma un aizpolārā loka sasaluma kušanas rezultātā notiktu iepriekšminētais metāna hidrāta "šāviens".

Kas attiecas uz dabas resursiem, tad CO₂ un metāns nekur negrasās pazust un (vismaz man) nav arī skaidrs, kādos veidos tas varētu notikt. Ilgākā laikā metāns atmosfērā sadalās, bet atkal par CO₂ un ūdeni.