''Pirmajā gadījumā (pieņemot, ka nav runas arī par mazāka apjoma nodarījumiem traumu u.c. veidā) konsekvences ir "pa nullēm", līdz ar to nav, ko risināt (pie tam, ja nav notikusi slepkavība, nevar būt runas par "slepkavu", ja nu vienīgi kontrafaktu/"what if" līmenī). ''

Tātad, pēc tavas doktrīnās, kriminālpolicijai, kas tikusi pie šādas informācijas vienkārši jāatlaiž subjekts pie saviem divaisiem un nav jāliekas par viņu ne zinis? Tā tu labotu mūsu ''nepilnīgo juridisko sistēmu''?

''Otrajā gadījumā – pirmkārt, atrast, kā motivēt indivīdu turpmāk pielikt lielākas pūles tam, lai šādi negadījumi neatkārtotos (kur, iespējams, pa motivācijas līniju pilnībā pietiktu ar to, ka indivīds apzinās un saprot notikušo) un, otrkārt, minimizēt bojāgājušā nāves dēļ radušās grūtības viņa tuviniekiem, darba vietai utt. ''

Tam nav nekāda sakara ar doto tēmu. Cilvēki mēdz kļūdīties, būt aizmāršīgi, izklaidīgi etc. kā rezultātā notiek negadījumi. Atkārtot truismu par to, ka to vajag minimizēt ir stulbi. Visi tā pat saprot, ka jā, vajag.
Jautājums kontekstā ar konsekvenciālismu - vai neuzmanīgais nonāvētājs ir sliktāks cilvēks par feilojošo wannabe slepkavu? Vismaz pēc ģenerālajiem priekšrakstiem tā sanāk un tā domāšanas fāze, kas nevar piemist garīgi veselam cilvēkam.

Ja es kaut ko pamatīgi pārprotu, tad paskaidro ko tieši.