Pa "ought" līniju (t.i., vērtību īstenošanas ziņā) cilvēki nav perfekti utilītfunkciju maksimizatori, taču tas nenozīmē, ka tam nevar vai nevajag tuvoties. Epistēmiskā racionalitāte nozīmē iegūt pēc iespējas patiesākus "is", instrumentālā – pēc iespējas tuvāk optimumam īstenot savus "ought", un šo sfēru savstarpējas vienotības faktā parādās kopējs kritērijs, kam jāatbilst gan "is", gan "ought"; proti, tiem abiem ir jābūt pēc iespējas evidence-based jeb balstītiem realitātē.