No vienas puses - jā, bišķi ir sistēma sapisusies ar visām tām atrunām un drošībām. No otras puses - ne pārāk sen avīzēs bija gadījums par puiku, kas ar sirdi aizgāja sporta stundas laikā; un, cik atceros no skolas laikiem - nu nebija mums ne sakarīga paskaidrojuma par to, kā jāiesildās, ne arī kāds to kontrolēja. Tb, tās sarežģītās lietas par organisma adaptāciju slodzēm būtu jāpaskaidro bērniem saprotamā formā, lai nebūtu "ai, skolotājs atkal lika skriet, pirms spēlēt basīti" un tad bērni aizelsušies joņo pa laukumu un noguruši krīt gar zemi. Pieļauju, ka daudzi sporta skolotāji, kas mācījušies senāk, vienkārši nav atjaunojuši zināšanas (kas strauji iet līdzi laikam) un tāpēc arī bērniem neko nevar pastāstīt.