Redziet ikdienā tādas lietās kā Asean sammiti, Eiropadomes utml tusiņi te nav īsti jūtami, ja vien tev nav jāizmanto apkārtne ap ts Eirokvartālu. Tu to "jūti"  piem. tad, kad domā uzlabot garastāvokli vienā saulainā piektdienā izkāpjot iepriekšējā metro pieturā un nodomājot pirms tam labu domu, ka pastaigasies cauri Eirokvartālam līdz darbiņam paķerot jauko Leopolda parku. Tad tu izkāp Shumanī , secini, ka iela ir ciet un pāri tu netiec, ja vien nepielieto nekonvencionālas metodes, tad tu ej atpakaļ, nokāp uz pretējā perona (pie nosacījuma, ka a) Shumanis (eskalatori un visi normālie tuneļi) ir šobrīd remontā un ir jākāpj pa kāpnēm un b) Shumanis nav pati "seklākā" (nav arī dziļākā, bet tomēr) pietura Briselē) secini, ka uz tava (ti pretējā) perona ir pienācis tev vēlamais metro un laimīgi aizej uz eskalatoru un domā sev pacietību pārbaudīt ejot tomēr ar kājām brīdī, kad tev īsti nav skaidras vīzijas, kā tieši nokļūt tur, kur tev vajag (jo tu nezini, cik lielā perimetrā Eirokvartāls ir slēgts+paralēli te ap kvartālu ir mūžīgā stroika). Nu gāju un domāju, moš bij labāk mājās palikt, bet nu neko jau vairs, nodomāju un gāju pie zaļās gaismas pāri Beliardam un tikmēr ar migalkām gandrīz virsū nesās mocis un aiz tā viena eironāpšļa ((c) krii ) auto.