Dzimtā valoda
Godīgi sakot es esmu šokā par šādiem izteikumiem. Un mani laikam tas pat aizskar... Nu mani mamma (un paldies, tev mammu :*) ir vienmēr mācījusi nekad nedalīt cilvēkus latviešos, krievos un, lai kā man agrā jaunība licies, ka, nu lai nu kas, bet krievu valodu man nekad nevajadzēs, par ko es asi aplauzos dzīvē un sapratu - mācies, kamēr vēl vari (nu tas bija jau pat strādājot ar cilvēkiem)! Piemēram šeit esmu priecīga reizi pa reizei aprunāties krieviski ar kādu, tas silda sirdi kaut kādā dīvainā, pazīstamā veidā. Un ja citi rietumeiropieši zina vācu, franču etc valodas, es varu lepoties, ka es varu tādā vai citādā kvalitātē, bet izpausties un saprasties krieviski, saprast pārsvarā citiem nepārstāstāmus krievu jokus. Tomēr mani skumdina, ka kāds pieļauj domu, ka latviešu valoda varētu izzust...
Bet turpinot par valodām - nu tagad mācoties franču valodu manas grūtības pārsvarā ir pareizi r kakla skaņu izrunāt, bet nu tas ar laiku un to var panākt. Pārejo jau  arī ar laiku var iedziedāt, taču man ir prieks, ka lielākoties ir iespējams izdabūt visas vajadzīgās valodas skaņas runājot. Cittautiešiem, kuri runā teiksim ar izteiktu angļu akcentu - amerikāņi, arī āfrikāņi, indieši, līdzīgas grūtības skaņas izrunāt ir arī japāņiem un ķīniešiem - piemēram skaņu "ž" laikam viņi nevar īsti dabūt, jo visbiežāk no šiem cilvēkiem tuvākais, ko esmu dzirdējusi ir "dž". Nu ta interesanti vienkārši...