Pirms aptuveni kāda mēneša diana runāja par apņemšanām. Es jūtu, ka ap šo brīdi mans gads sāk iesākties, es sāku pamosties šinī gadā, tb. un nu esmu gatava kautko arī apņemties.

Piemēram, šodien, pirmā līmeņa beigu nodarbībā, franču valodā runājām ar pasniedzēju par valodām vispār. Un viņa vienkārši pieminēja, ka franču valoda nāk kopā ar kultūru. Nu tā ir visām valodām, bet es iepriekš kautkā uz to tā nebiju paskatījusies. Kapēc es to stāstu? Tapēc, ka mūsu valodā, lai arī ir laipnības frāzes, bet mūsdienās gramatiski pareiza valoda nepaģēr vēl papildus pieklājības frāzes ikdienā. Savukārt franču valodā, lai tevi, kā sacīt pienācīgi uztvertu, tev ir jāpievieno visi "lūdzu" "liels paldies", "jauku dienu/vakaru/nedēļas nogali", "kā klājas-labi-kā jums?". Jo citādi tā valoda bez šiem sīkumiņiem ir kā zilonis trauku veikalā. Piemēram vakar es biju aptiekā, jautāju pēc sejas pieniņa un teicu - Je dois... tas nozīmē "man vajag". Latviski tas nav nepieklājīgi, nu pieklājīgāk gan izklausās "man vajadzētu.,..", un protams, pārdevēja ļaunā neņēma, bet pārgāja uz angļu valodu .... Jautāju pasniedzējai, kas par vainu,. viņa pasmaidīja un teica, ka tas nav īsti pieklājīgi..

Tātad pēc garās ievadrunas, gribētu teikt, ka mana apņemšanās līdz ar franču valodas apgūšanu, ir savā ikdienā ieviest šo mini pieklājību, kas tomēr ir jauki un fifīgi :). Un tā bučošanās uz vaidziņiem - nu bet kapēc, ne ;)?

Par rezultātu kopumā - 81 punkts no 100, kas ir apmēram, teiksim, nu normāls B līmenis,minimālais pieļaujamais ir 60 no 100, lai skaitītos nolicis.  Mans rezultāts skaitas labs. Lietuvietim 74 laikam bija, Kijo - 91, Rakelei bija 94... Simalam 54, bet tur arī interesants stāsts - viņš ir arī paslinks, bet viņam punktu nebija, jo viņš nerakstīja vēstules un visādus tādus uzdevumus. Jautājām, kapēc. Un viņš teica, ka viņš īšti neprot rakstīt ar latīņu burtiem, JO.. viņš zina tās valodas, kas ir cēlušās no arābbu valodu saimes - kurdu, irākiešu, pašu arābu.. un tur rakstiba un alfabēts ir pavisam savādāks. Bet nu protams, slinkums cilvēkam. Taču tas lika aizdomāties, ka mums visiem, kuriem mātes valodā ir latīņu alfabēta pamats - tiem ir daudz vieglāk apgūt šādas valodas. Savukārt Kijo ir baigais malacis, jo viņa arī baigi runājās. Lai arī nav perfekti, bet viņa laiž visu, kas nāk ārā un viņai labi sanāk. Iespējams, ka ka kautko dod tas, ka viņa pati ir japāņu valodas skolotāja, kā izrādās. Žēl vienīgi, ka jāpāriet uz citu grupu - uz vakara grupu, bet noteikti arī tur būs feini cilvēki. Ļoti gribētos, lai iznāk uzturēt kontaktu ar tiem jaukajiem cilvēkiem. Jāsarakstās ar viņiem būs un jātiekas, jāparlē* ;)!

*jārunā!