city-love
Beidzot tieku līdz teikšanai:
- izdomāju klausīt Reinim Laurikam un ņemt To Visu vieglāk. Nebūtu jau tā, ka es būtu baigais nervu kamols, bet vienmēr to var uzlabot. veselīgs po vienmēr dzīvē noder ;)
- ziniet, citreiz ir tā, ka sagribas kautko ēdamu garšīgu, piem. lazanju vai Džiugas sieru vai gotiņkončas, nu vienalga... man mēdz būt tā, ka sagribas uz Stokholmu un viss, tanī brīdī ir tādas stindzinošas ilgas pēc tā. Vēl ir Smiltene pēc kuras man tā mēdz smelgt. Tas ir tā, kā pēc mīļotā cilvēka noilgoties, kuru neesi redzējis pāris stundu vai dienu. Protams, ka ne tikai Stokholmā, bet arī Smiltenē es neierodos katru reizi pēc šādām ilgu-lēkmēm. Bet man bija pag.nedēļ sapnis. Ziniet kā sapņos mēdz būt tepat pa sētu skraidi un ras` -> aiz'stūra nezin kādēļ ir jau skats no darba vai citas pilsētas. Nu tā es reiz skrēju rītarosmi un ieskrēju pēkšņi Stokholmā. Skrienot es tik ļoti aizrāvos, ka man vajadzēja atpakaļ braukt ar metro, bet mēs ar mīļo nevarējām vienoties, kura līnija īsti ir pareizā, lai tiktu mājās :D. Kautkur iekāpām, sak` gan būs labi, ja nebūs labi, brauksim atpakaļ un ņemsim citu līniju, bet mājās jau nokļūsim:). Bet emocijas un sajūtas siltas un pozitīvas.
Pēc kā ilgojaties jūs ?